Ķemeru Nacionālā parka pļavās jau teju 20 gadus ganās savvaļas taurgovis, lai tur uzturētu dabiskos zālājus. Kopš aizvadītā gada beigām šo ganāmpulku liktenis Latvijā atkal kļuvis neskaidrs veterināro prasību dēļ, proti, arī šie dzīvnieki ir jāapzīmē un vidēji reizi trīs līdz piecos gados jāizmeklē uz dažādām dzīvnieku infekcijas slimībām. Taču taurgovis visu gadu uzturas savvaļā un to noķeršana, apzīmēšana vai analīžu veikšana ir cilvēkiem bīstama, Latvijas Radio skaidroja Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa.
"Taurgovis ir speciāli veidota šķirne. Var jau arī izmantot lauksaimniecības dzīvniekus, kas ēd zāli, bet viņi nav tik dzīvotspējīgi dabā. Būtu ļoti žēl, ja nāktos iznīcināt šos dzīvniekus, jo tie ganāmpulki ir tiešām adaptējušies Latvijas apstākļiem, kas nebija viegli pirmajos gados, un šobrīd viņi ir pietiekamā skaitā, lai normāli varētu uzturēt savu populāciju, blakus dzīvojot vilkiem."
Saeimas Vides apakškomisijas diskusijā par taurgovju populācijas saglabāšanu ganāmpulku saimnieki aicināja šiem lopiem noteikt savvaļas dzīvnieku statusu,
kas nozīmētu citas veterinārās prasības. Arī Naukšēnu zemnieku saimniecībā "Jungas" ir neliels taurgovju ganāmpulks, kas pirms 15 gadiem atvestas no Papes dabas parka ganībām. Saimnieks Dainis Ozols pirms pāris mēnešiem norādīja, ka PVD prasību dēļ lopus, visticamāk, nāksies likvidēt.
Viņš skaidroja: "Taurgovis labvēlīgi ietekmē dabiskās pļavas. Es paskatījos ''Dabas datos", ka šobrīd "Jungās", kur ganās taurgovis, ir lielākā bezdelīgactiņu atradne Latvijā, un tā iepriekš tur bija iznīkusi. Runājot par risinājumiem, pārvietojot dzīvniekus, ir iespējams veikt analīzes un no veterinārā viedokļa var dabūt tādu pašu drošību, kā veicot speciālas analīzes noķertiem dzīvniekiem reizi trijos vai piecos gados."
Pasaules Dabas fonda eksperts Ints Mednis arī piekrita, ka taurgovis nav pielīdzināmas lauksaimniecības ganāmpulkiem. Arī fonds 2000. gadu sākumā ieveda šos dzīvniekus Latvijā Eiropas projektu ietvaros dabisko pļavu saglabāšanai.
Tikmēr PVD vadītājs Māris Balodis uzsvēra,
ka ganāmpulku kontrole nepieciešama, lai izvairītos no slimību izplatības Latvijā, bet izņēmumi rada riskus lauksaimniecības nozarei.
Turklāt Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Heka govis jeb taurgovis ir lauksaimniecības, nevis savvaļas dzīvnieki.
"Eiropas dzīvnieku veselības jaunais likums dod atkāpi, ļaujot šos dzīvniekus apzīmēt tikai deviņu mēnešu vecumā, bet jebkurā gadījumā tā ir jāveic. Latvija ir brīva no vairākām liellopu slimībām, un šie statusi nodrošina 16 tūkstošiem liellopu turētāju brīvu tirdzniecību Eiropas mērogā. Ja taurgovis turpina būt liellopu šķirne, tad es te nekādus izņēmumus neredzu. Ja īpašnieki nevar pieiet klāt dzīvniekiem un fiksēt tos, tad kā viņi nodrošinās Dzīvnieku aizsardzības likumu, kaut vai veterinārmedicīnisko aprūpi, ja kaut kas notiks ar šiem dzīvniekiem," vaicāja Balodis.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāves Gita Strodes ieskatā nepieciešamas izstrādāt atsevišķu regulējumu šo dzīvnieku ganāmpulkiem, bet savvaļas dzīvnieka statusa piešķiršanai arī viņa nepiekrīt, jo taurgovis nav pielīdzināmas citām Latvijas dabā mītošām dzīvnieku populācijām.
"Pieņemu, ka no pārtikas drošības un veterinārmedicīnas viedokļa tas varētu šķist šausmīgi, ka piedzimis teļš kļūst par barību vilkam, un to varētu uztvert kā saimnieka nerūpēšanos par dzīvnieku, bet šie dzīvnieki ir piemēroti dzīvei savvaļā. Viņi arī ievēro šos dabiskos principus, līdz ar to tas jāuztver kā pilnīgi normāla parādība. Nevajadzētu prasīt tagad utilizēt līķus un aizvest visus smalki saskaitīt. Tas vienkārši nav iespējams tādos apstākļos. No mūsu puses būtu aicinājums domāt par speciālo regulējumu, kurā mēs ņemam vērā Eiropas Savienības noteiktās prasības, tomēr piemērojot situācijai uz vietas," norādīja Strode.
Savukārt Vides konsultatīvā padome Saeimas apakškomisijā aicināja normatīvos noteikt šos dzīvniekos kā savvaļas.
Zemkopības ministrijas pārstāve Antra Briņķe saka, ka par iespējamiem risinājumiem vēl diskutēs ar iesaistītajiem.
"Ja būtu nepieciešams to mainīt, tad droši vien to arī darītu, bet šobrīd prasītos šīs situācijas dziļāka izpēte un arī ar konkrētiem risinājumu piedāvājumiem," viņa teica.
Vides ministrijas pārstāve Daiga Vilkaste papildināja, ka Zemkopības ministrija jau iepriekš aicināta rast kādu izņēmumu šo dzīvnieku turēšanas prasībām. Tikmēr Vides apakškomisijas deputāti ierēdņiem pārmeta jautājuma nerisināšanu 20 gadu garumā un aicināja nepieļaut dzīvnieku iznīcināšanu birokrātisku iemeslu dēļ. Starpinstitūciju sanāksme par šo jautājumu plānota rīt. Pēcāk izdiskutēto plānots izrunāt arī Saeimas Vides apakškomisijā.
