Panorāma

Latvijas Radio 2 skan jau 20 gadus

Panorāma

Ko liecinājis Dzintars Zaķis?

Taupa uz Černobiļas avārijas seku likvidētāju rēķina

Taupa uz Černobiļas avārijas seku likvidētāju rēķina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Tiesā nonācis kārtējais gadījums, kur Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājs prasa taisnīgu valsts attieksmi pensiju un veselības kaitējuma atlīdzības izmaksā. Kaut arī likums paredz maksāt gan vienu, gan otru, valsts to nedara. Viens tiesas spriedums, kurā atzīts, ka šādi taupīts nepamatoti, jau ir bijis. Tomēr situācija nemainās, un tā vietā, lai šādus pārkāpumus arī citos gadījumos vairs nepieļautu, sava taisnība tiesā jāpierāda katram černobilietim atsevišķi.

Ivars Kalada pensionējās pirms diviem gadiem. Pensiju viņam piešķīra, bet ne atlīdzību par veselības kaitējumu, kas pienākas par piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā.

Pat neraugoties uz to, ka viens no avārijas seku likvidētājiem Gunārs Sīpols pēc 10 gadu tiesāšanās, tiekot līdz pat Augstākās tiesas senātam, valsti šādā lietā ir uzvarējis un tiesa atzina, ka viņam bija jāsaņem gan pensija, gan kaitējuma atlīdzība. Tagad šo pašu ceļu iet Kalada. Tomēr pretējās puses - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sols - tiesas zālē palika tukšs. „Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradīsies darba nespējas pēc. Prasītāj, vai mēs varam skatīt lietu arī bez atbildētāja klātbūtnes?” tiesas sēdes laikā retoriski vaicāja tiesnesis Mārtiņš Birkmanis.

Tiek nolemts sēdi nepārtraukt. Arī tiesnesim Ivars un viņa pārstāve uzsver jau iepriekš teikto - likums paredz iespēju saņemt gan pensiju, gan kaitējuma atlīdzību, un to apstiprina arī agrāks tiesu spriedums.

„Mēs, „černobilieši” esam jau kāds 1500, kas ir miruši, kas ir nesagaidījuši šo naudu. Ne jau mēs prasām lepnai dzīvei: medikamenti ir šausmīgi dārgi, un valsts kompensē tikai mums tās zāles, kas ir lētais gals. Visi dārgie preparāti. Par to ir jāmaksā,” stāsta Kalada.

Tiesas spriedums šajā lietā gaidāms 21. aprīlī. Taču Kalada iestājas par to, lai šādi atsevišķi tiesas procesi nemaz nebūtu vajadzīgi. „Iznāk tā, ka tā ir viena cilvēka uzvara un katram ir jātiesājas. Bet es to ļoti nevēlētos,” viņš atzīst.

No stāstītā Labklājības ministrijā izriet, ka viss atduras pret naudu. Pēc Sīpolam labvēlīgā tiesas sprieduma ministrija pat sagatavojusi grozījumus likumā, lai noteikumi būtu skaidrāki un pensiju un kaitējuma atlīdzības izmaksa būtu taisnīgāka. Pērnvasar grozījumus arī apstiprināja Ministru kabinetā. Taču līdz Saeimai tie tā arī nenonāca. „Tas prasa zināmus valsts budžeta finansējumu, tādēļ budžets tika izskatīts budžeta ietvaros un pagājušā gada ietvaros, un šī iniciatīva neguva atbalstu,” norāda ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa.

Tādējādi uz Černobiļas avārijas seku likvidētāju rēķina šogad ietaupīti aptuveni divi miljoni eiro. Valstij iznāk lētāk maksāt tikai aktīvākajiem, kas tiesājas, nevis visiem pēc vienas sistēmas. „Tiem, kam ir tiesas spriedums, tiem maksājums tiek veikts. tiem, kas nav tiesājušies, tiem jāseko līdzi likumdošanas izmainām un kādā brīdī cerēsim, ka tas tomēr stāsies spēkā,” skaidro Celmiņa.

„Černobiļiešus” līdz galam gan neapmierina arī jaunais piedāvājums. Turklāt sagatavotie grozījumi  neparedz kompensāciju izmaksu ar atpakaļejošu datumu. Tādēļ jo vēlāk tos iedarbinās, jo mazāk valsts līdzekļus tas prasīs. Katru gadu mazāk paliek arī cilvēku, kuri pelnīti gaida šo atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti