Kā zināms, katru gadu Latvijā notiek akcija „Apceļosim Latvijas pilis un muižas”. Šobrīd anketas par savām gaitām, apceļojot pilis un muižas, iesnieguši vairāk nekā 120 dalībnieku, taču, visticamāk, šis skaits būs lielāks. Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes loceklis un Tāšu muižas atjaunotājs Juris Zviedrāns stāsta, ka šogad interesi vairojis mērogs - akcija aptvērusi visas trīs Baltijas valstis, kuras svin savu simtgadi.
''Cilvēki brauc, lai gūtu jaunu pieredzi un to izmantotu savu māju atjaunošanā,'' priecājas Zviedrāns. ''(..) Sarežģītākā lieta ir sadzīvot ar vidi, vietu un iegādāto celtni - ne tikai no tehniskās, bet filozofiskās puses.''
Piļu un muižu izmantošanas amplitūda ir plaša, ir gan vispārēji - viesnīca, restorāns, kāzas bēres, gan specifiski piedāvājumi. Lietuvieši rīkojas līdzīgi poļiem - vairāk uz izskaistināšanu, ''mums ir vairāk izpratnes, pietātes, ēkas ir īstākas, mazāk pazaudējušas autentiskumu, saka Zviedrāns, Igauņi esot vēsāki, pragmatiskāki.
Zviedrāns norāda, ka nav ilgtermiņa plānu, ko darīt ar bijušajām pilīm, kurās darbojušās skolas, kas tagad slēgtas.
Ilgtermiņa domāšana ir privātajā sektorā, kas skaita naudu, bet tādas nav pašvaldībās, nav valstij,'' atzīst Zviedrāns.
Maz var ietekmēt arī asociācija, kas ir sabiedriska organizācija. Būtisks ir izglītības jautājums par kultūrvidi, asociācijai gadā ir kādi četri lielāki semināri par dažādām tēmām.
Juris Zviedrāns uzskata, ka Latvijā maz līdzekļu iegulda pētniecībā, tas attiecināms arī uz bijušajiem lauku un muižu centriem, uz agrārās reformas pasākumiem, kam aprit 100 gadi. Vajadzētu izvērtēt agrārās reformas plusus un mīnusus no politiskā, ekonomiskā, kultūras viedokļa.
