Tāpat kā latgaliešiem, suitiem un lībiešiem, tā arī Vidzemes ziemeļaustrumos dzīvojošajiem malēniešiem ir svarīgi saglabāt un stiprināt savu identitāti. Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja saka – gribas, lai malēnieši lepojas ar to, kas viņi ir un, lai neizzūd malēniešiem raksturīgās īpašības. Pirmkārt jau malēniešu valoda un izloksne.
Malēniešu izloksne nav oficiāli reģistrēta. To pieskaitot pie dziļajām latgaliskajām izloksnēm, taču malēnietis ar to nav mierā. Tā nu meklēti skaidrojumi, kā malēniešu valoda radusies. "Mēs nekad nelietojam cieto “i” tā, kā to dara latgalieši, mēs nemīkstinām līdzskaņus aiz patskaņiem. Te ir dažas hipotēzes, ko ir izvirzījuši igauņu zinātnieki. Tā atšķirība ir tā, ka mūsu senči ir ne tikai latgaļu ciltis, bet arī senas somugru ciltis. Iespējams, ka tur ir tā vaina, ka mēs runājam savādāk, ka mēs lietojam tādus diezgan interesantus vārdus, kurus citur Latvijā nepazīst," saka Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska.
Par to liecina arī viena no malēniešu vārdu spēlēm, ar to var noskaidrot, ka, piemēram, telīte malēniski ir prundaliņa, škipsniņa – čipurksnīts, bet maizes šķēle – kancīts. Pamatekspozīcijā var arī uzzināt, ka malēnieši daudz ko radījuši pašmācības ceļā, ar maisiem nesuši gaismu istabā, esot arī nelabojami optimisti – kad kādam ir krenķi, malēnietis ar saviem jokiem cenšas uzlabot garstāvokli. Vēl viņš tic pēcnāves dzīvei, kurā dvēsele nonāk vai nu debesu valstībā, bet tur gan ir jāstrādā – jāspodrina zvaigznes un jāberž debesu grīdas, vai, ja grēkojis – tumšajā dziļajā ielejā, kur ir auksts un dvēsele klejo tik gadus, cik daudz sliktu darbu dzīvē izdarīts.
"Šeit tā filozofija ir tāda, ka izstādes apmeklētājs nostājas pret šīm te durtiņām, viņš spogulī redz pats savu atspulgu, savu ķermeni un acu augstumā ir izvietotas šīs te durtiņas. Tās paverot, viņš ierauga debesu valstību, nostājoties pie otra spoguļa, kurā arī redz savu atspulgu, paverot durtiņas, viņš redz tumšo dziļo leju. Un šī doma ir tāda, ka cilvēks, nostājoties pret šo spoguli, viņš var aizdomāties, cik viņš ir labs šajā dzīvē un kur viņu tālāk šī dzīve vedīs," norāda interjera dizainere un grafiskā dizainere Nadīna Ladusa.
Ideju par pamatekspozīciju, par malēniešu atšķirīgo pasaules kārtības sapratni muzejs auklējis vairākus gadus. Lai tā taptu, atbalstu sniedza gan pašvaldība, gan Valsts kultūrkapitāla fonds, atsaukušies un palīdzējuši arī novada uzņēmēji.
