4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Kā sadzīvot ar grants karjeru, kurš uz īpašumu robežas ceļ «Lielo Ķīnas mūri»?

Talsu pusē zemes īpašnieks un grants karjera apsaimniekotājs konfliktē ar kaimiņu

Talsu novada Laucienes pagastā atrodas grants karjers “Egļukalni”, kura apsaimniekotāji nonākuši konfliktsituācijā ar kaimiņos esošo “Snapju” māju saimnieku Voldemāru. Karjera dēļ ir nopostīta robeža, piesārņota apkārtne un dīķis, bet saimnieks nepiekrīt tam, ka karjera apsaimniekotājs iebrauktu viņa teritorijā, lai sakārtotu teritoriju.

AS “A.C.B” grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis stāsta, ka karjera izstrāde sākta 2017.gadā, un kopš tā laika tā turpinās.  

“Snapju” saimnieks Voldemārs Obodovskis klāsta, ka konflikta cēlonis ir līdzās viņa saimniecības robežai uzbērtais valnis, kas ir grandioza apmēra kaudzē sakrauta mālaina zemes virskārta no karjera teritorijas, nokrišņu iespaidā daļa zemes ieskalota zemniekam piederošajā pļavā un dīķī.

Māla ūdeņi plūst viņa dīķī, servitūta ceļu, ko saimnieks savulaik izveidoja, ir likvidējuši, “caurtekas visas ir aizbērtas, grāvji visi ir aizbērti, virsū uztaisīts ir kalns”, stāsta Voldemārs, norādot, ka viņš nespēj ar uzņēmumu vienoties par teritorijas sakārtošanu, jo kompānija piedāvā iebraukt viņa zemē, lai postījumus novērstu, bet saimnieks  tam nepiekrīt. 

Sviķis atceras, ka uzņēmums piedāvāja variantu – “mēs iebrauksim pa maliņu tavā īpašumā, visu noraksim nost tā, lai netiktu nekas traumēts, ne tavas īpašumtiesības, viss tur tiktu sakārtots. Mēs šajā nozarē nodarbojamies tieši 25 gadus, un mēs zinām, kā ieiet īpašumos, atstājot aiz viņiem arī kārtību”.

Voldemārs vēlas, lai karjera izstrādātāji visu atgrieztu sākotnējā paskatā, ne soli nesperot viņa īpašumā.

“ACB” skatījumā tā ir utopija, jo noslīdējumus norakt, ar ekskavatoriem neiebraucot kaimiņa teritorijā, neesot iespējams.

Tad ceļinieki kaimiņam piedāvājuši kompensāciju dažu tūkstošu eiro apmērā, par kuriem viņš pats varētu sagandēto robežjoslu ar karjeru sakārtot, taču saimnieks vēlējies daudz lielāku naudu, ko uzņēmums nav gatavs maksāt.

“Tie nebija ne 10 tūkstoši, ne 50 un arī ne 70 tūkstoši. Tā prasība, kas mutiski no viņa puses izskanēja… [...] mēs sapratām, ka ir bezjēdzīgi turpināt sarunu, jo mēs tādu naudu nemaksāsim – mēs neredzam, par ko maksāt,” atzīst Sviķis.

Voldemārs atzina, ka viņam piedāvāti nedaudz vairāk par 3000 eiro, lai viņš pats sakārto īpašumu. “Vienkārši man aizķēra dusmas, un es viņiem teicu – pa šito nekārtību simt tūkstoš! Es teicu - tu vari nopirkt visu manu īpašumu par piecsimt tūkstošiem. Un trešais variants – tu vari sakārtot visu, kā ir paredzēts,” sarunas atstāsta Voldemārs.  

Līdztekus pagaidām neauglīgajām sarunām par kompensācijas apmēriem problēmas fiksēšanā Voldemārs iesaistījis gan vietvaru, gan arī kompetentās iestādes, kuru pārstāvji šajā vietā ciemojušies jau vairākkārt.

Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds raidījumam stāstīja, ka pašvaldības policija notikuma vietā fiksējusi situāciju un uzrakstījusi pārbaudes aktu, un tagad “cietušajai personai ir tiesības vērsties pie mums ar iesniegumu šos dokumentus izsniegt viņam, lai var pēc tam iesniegt tiesā”.

Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča stāsta, ka arī vides inspektori tur ir bijuši vairākās pārbaudēs. “Jau 2017. gada rudenī inspektors pārbaudē konstatēja, ka starpkārtas krautne bija novietota līdz īpašuma “Snapji” robežai. Un palielinātais nokrišņu daudzums jau tolaik izraisīja grunts noslīdēšanu un izskalošanos. Lai šādu situāciju nepieļautu, vides inspektori ir norādījuši, ka virszemes ūdeņu novadīšanai, kas saplūst no starpkārtas krautnes un no saimniecības “Snapji” lauka, ir nepieciešams izrakt grāvi vai piemērota dziļuma ievalku”.

“Un faktiski no karjera apsaimniekotājiem ir zināms, ka viņi ir gatavi to darīt. Bet par šādu darbību līdz šim nav izdevies vienoties ar saimniecības “Snapji” īpašnieku, kurš nepiekrīt, ka viņa īpašums tiktu šķērsots, lai varētu piekļūt darbu veikšanas vietai,” stāsta Bukleviča.  

Laucienes pagasta pārvaldes vadītājs Juris Upmalis savukārt atceras, ka pagasta pārvalde arī saņēmusi iesniegumu no zemes īpašnieka, uz ko arī reaģēja, “vairākas reizes esam bijuši un uztaisījuši arī apsekošanas aktu, un pēc tam vērsušies attiecīgajās instancēs”.

“Principā es uzskatu, ka ir jāsēžas pie galda un jāmeklē kaut kāds konstruktīvs risinājums, un jāatrod veids, kā sakārtot šo vietu,” piebilda Upmalis.

“ACB” šajā vietā plāno turpināt iegūt granti vēl gadus 25-30, kas ir gandrīz simtprocentīgs garants tam, ka Voldemāra un ceļubūves uzņēmuma strīds turpināsies.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti