Talsu novadā pulcējas 70 sēņu un ķērpju eksperti no dažādām valstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Jau 19.reizi norisinās Baltijas valstu mikologu un lihenologu simpozijs. Talsu novada Šķēdē šajās dienās sapulcējušies vairāk nekā 70 sēņu un ķērpju pazinēji no dažādām pasaules valstīm. Simpozija dalībnieki uzstāsies ar lasījumiem un jaunākajiem datiem, kas saistīti ar sēņu un ķērpju daudzveidību, aizsardzību, ekoloģijas problēmām, dažādām slimībām un sēņu praktisko izmantošanu.

Latviešu izcelsmes mikologs Mārtiņš Osis no Kanādas aplūko sēnes Laucienes pagasta Šķēdē, kur gleznainā vietā atrodas meža pētīšanas stacijas mācību centrs "Mežmāja”. Tā ir vieta, kur notiek Baltijas valstu mikologu un lihenologu simpozijs. Mārtiņš Osis ir Ziemeļamerikas mikologu biedrības viceprezidents, kurš aizrautīgi var stāstīt par katru atrasto sēni.

Mārtiņam Osim ir ļoti konkrēta interese apmeklēt simpoziju un tikties ar kolēģiem no citām valstīm: „Mēs Ziemeļamerikā esam pārņēmuši visus Eiropas sēņu nosaukumus. Sēnes, kas kādreiz Eiropā ir ēdamas, mums Ziemeļamerikā ir indīgas. Tās indīgās, kas ir šeit, mums ir ēdamas. Tad mēs saprotam, ka tie nosaukumi nav pareizi. Tās sēnes izskatās gandrīz vienādas. Interesanti redzēt, ka paņem abas sēnes ar to pašu nosaukumu. Var redzēt, ka nav tas pats, kas Ziemeļamerikā. Mūsu uzdevums ir to visu izpētīt. Tās būs jaunas sugas un jauni vārdi.”

Ja mums bagātīgais sēņu gads tuvojas noslēgumam, tad, piemēram, Portugālē  sēņu laiks tikai sāksies, to Latvijas Mikologu biedrības pārstāvei Diānai Meierei stāstījuši kolēģi no Portugāles. Arī Portugālē bijuši labvēlīgi apstākļi sēņu augšanai.

Šogad Baltijas valstu mikologu un lihenologu simpoziju apmeklē dalībnieki no dažādām valstīm – Polijas, Zviedrijas, Krievijas, Itālijas, Somijas un citām valstīm. Interese ir ļoti liela. „Pētījumus var turpināt vienmēr.

Jāteic, ka pētījumu jomas ir ļoti dažādas. Te nav tikai cilvēki, kuri iet mežā, pazīst sēnes un ķērpjus, te ir arī cilvēki, kuri nodarbojas ar daudzām praktiskām problēmām, piemēram, tā ir augu aizsardzība vai mežkopībā - sēnes, kas ir kokiem patogēnas,” stāsta Diāna Meiere.

Šādu tradīciju - Baltijas valstu mikologu un lihenologu simpoziju - tikties jomas profesionāļiem, diskutēt, kopīgi pētīt, dalīties zinātniskajā un praktiskajā pieredzē, iedibināja igauņi vēl pagājušā gadsimtā. Šoreiz to apmeklējis tikai viens no simpozija dibinātājiem no Igaunijas Kuulo Kalameess: „Tas notika 1959.gadā pilsētā Tartū, Igaunijā. Zooloģijas un botānikas institūtā tad mēs visi mikologi bijām vēl jauni. Tad arī sanācām kopā un nolēmām, ka jāorganizē šāds Baltijas valstu simpozijs. Tas notiek reizi trijos, četros gados kādā no Baltijas valstīm.”

Pagājušā reizē Baltijas valstu mikologu un lihenologu simpozijs notika Lietuvā, šoreiz Latvijā, kur simpozija ietvaros notiks arī pētnieciskas ekskursijas uz Talsu pauguraines mežiem un Slīteres nacionālo parku. Simpozijs noslēgsies 26. septembrī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti