Pirmais ministres pieturas punkts bija Laucienes pamatskolas filiāle Dursupes pamatskola. Ministre uzreiz rosināja uz diskusiju, jo viņas mērķis bija izzināt esošo situāciju skolās un pedagogu viedokli par izglītības sistēmu.
Dursupes pamatskolā pedagogi uztraucas par savu nākotni, jo ir neziņā par skolas eksistenci. „Man ļoti gribētos cerēt, ka mēs tomēr paliekam. Kaut vai kā sākumskola, jo mazā skola ir tepat tuvu pagastam. Nu, citādi te paliek tāds tuksnesis,” situāciju vērtē Dursupes pamatskolas angļu valodas un kristīgās mācības skolotāja Elita Kleinhofa.
Arī ministre uzsver, ka mazajām skoliņām vajadzētu būt tuvu mājām. Tā kā Dursupes pamatskola ir Laucienes pamatskolas filiāle, tad tā neskaitās kā mazā skola, līdz ar to varētu tikt ietekmēta pedagogu alga un darba stundas. „Pedagogu atalgojums jau savā ziņā arī ietekmē skolu turpmāko pastāvēšanu. Tanī brīdī, kad valsts nedod naudu pedagogu atalgojumam, lai skola pastāvētu un mācību procesu varētu organizēt, ir jāpiedalās pašvaldībai ,un tad jau jāsāk izvērtēt ir skolu tīkls,” atzīst Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps.
Šobrīd Talsu novada pašvaldībai nav papildu līdzekļū, lai veiktu skolu optimizāciju. Talsu novadā ir sešas vidusskolas, septiņas pamatskolas, divas sākumskolas un viena specializētā skola. Lielu daļu pedagogu satrauca algu izmaiņas. „Bažas par potenciālu atalgojuma samazinājumu varētu skart tos skolotājus, kas strādā šobrīd ļoti lielās skolās ar ļoti lielu stundu skaitu,” tikšanās laikā apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Talsu 2. vidusskolas direktore atzīst, ka pēc jaunā modeļa daļai skolotāju algas varētu tikt samazinātas. Mazajām skolām gan par to neesot jāsatraucas, jo šo skolu pedagogu atalgojums ir salīdzinoši zems.
