Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Dzelzupītei nepieciešama tīrīšana

Talsu novadā cīnās par Dzelzupītes tīrību

Talsu novada Pastendes iedzīvotāji jau gadiem ilgi ceļ trauksmi par piesārņojuma līmeni Dzelzupītē. Pēc šajā pavasarī notikušās avārijas Talsu notekūdeņu attīrīšanas stacijā šim jautājumam nopietni pievērsies arī Valsts vides dienests, nosakot veikt sanācijas darbus upē un ierosinot administratīvā pārkāpuma lietvedību. Pašvaldība mierina, ka piesārņojums cilvēkiem nav bīstams, bet gatava iesaistīties upes sakopšanā.

Stendes upes labā krasta pieteka Dzelzupīte jau gadsimtiem cietusi no cilvēku saimnieciskās darbības. Pat tās nosaukums cēlies no cepļa, kurā hercoga Jēkaba laikos iegūta dzelzs. Padomju gados šī Stendes upes pieteka faktiski visā garumā taisnota un regulēta, bet šodien to visvairāk ietekmē intensīvā lauksaimniecība krastu tuvumā un Pastendē izvietotā notekūdeņu attīrīšanas stacija.

Aptuveni vienu kilometru no Pastendes attīrīšanas stacijas  atrodas viesu nams "Rančo". Tieši šīs vietas saimnieks un apmeklētāji visvairāk izjūt piesārņojuma sekas. Par peldēšanos vai makšķerēšanu šādā upē var aizmirst. Arī atpūsties tās krastos nav patīkami biežās smakas dēļ.

"Protams, ka traucē. Ja smird – kurš tad te brauks. Tā jau viss te skaisti. Cilvēki labprāt brauc un atpūšas, bet ja nepatīkama smaka, tad nepatīk diez ko," stāstīja viesu nama "Rančo" saimnieks Andris Robalds.

Andris par Dzelzupes tīrību cīnās jau kopš 2013. gada. Brīžam šī cīņa bijusi tik asa, ka nācies iesaistīties policijai.

"Bija tāds variants, ka tecēja šausmīgi netīrs ūdens. Visa sēta smirdēja. Es ar kvadraciklu aizbraucu līdz attīrīšanas stacijai. Un tur tie sūdi gāzās iekšā. Iegāju iekšā, un tad sākās tas kašķis.

Dežurante izsauca policiju, es protams pastāvēju uz savu – ka nedrīkst tā upi piesārņot," stāstīja Robalds.

Pašlaik smaka ir izklīdusi, bet ūdens ir nepatīkami pelēkā duļķainā tonī. Krastos rēgojas sažuvušu dūņu aplikumi.

Šī gada martā attīrīšanas stacijā atkal notika avārija, kuras rezultātā upē nokļuva neattīrīti notekūdeņi. Uzņēmums "Talsu ūdens" atzīst savu atbildību notikušajā.

"Operators man zvanīja, ka iziet Dzelzupītē dūņas, ka notikusi tehniska problēma. Mūsu pašu problēma tā ir. Tehniska problēma bija. Dienas laikā operatīvi līdz vakaram to bijām novērsuši. Tur bija tehniska problēma un objektīvu apstākļu sakritība," norādīja "Talsu ūdens" valdes loceklis Igors Kude.

Uzņēmums pats par notikušo informēja Valsts vides dienestu, kura eksperti veica pārbaudi. Rezultātā secināts – Dzelzupītes posms aiz attīrīšanas stacijas būtiski piesārņots ar melnām dūņām. Vietām konstatēti dūņu nosēdumi pat pusotru metru biezā slānī.

Vides dienests secinājis, ka piesārņojums radies ne tikai šīs avārijas dēļ, bet ilgākā laika posmā.

Arī pagājušā gada pavasarī aculiecinieka uzņemtajos kadros redzams, ka upītē gāžas neattīrīts ūdens. Vides dienests uzdevis uzņēmumam "Talsu ūdens" veikt upes sanāciju.

"Uzņēmumam ir jātīra gultne un arī krastu malas, kurās izveidojušies aplikumi. Protams, Valsts vides dienests pārraudzīs un sekos līdzi, kā tas viss tiek īstenots," stāstīja Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Talsu novada pašvaldības vadība apliecina gatavību iesaistīties Dzelzupītes sakopšanā. Dome jau atbalstījusi 45 000 eiro piešķiršanu "Talsu ūdens" attīrīšanas stacijas modernizācijai. Tuvākajā laikā dome lems par sanācijas projekta izstrādi, kam būs nepieciešami vēl 4 - 5 tūkstoši eiro. Ja viss ritēs pēc plāna – nākamā gada laikā tiks veikta upes un krastu tīrīšana. Domes priekšsēdētājs mierina – piesārņojums iedzīvotāju veselību neapdraud.

"Mēs redzam, ka tur arī pīles peldas. Tas nozīmē, ka videi uz doto brīdi apdraudējumu nerada.

Bet tas nenovērš to, ka mums jāsper nākošie soļi, jo svarīgi pašvaldībai, ko mēs vienmēr esam uzsvēruši - dzīvot sakārtotā vidē, sakoptā vidē un tīrā vidē," pastāstīja Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols (Latvijas Zemnieku savienība).

Pašvaldības vadītājs notikušajā nesaskata "Talsu ūdens" vainu. Taču Vides dienests ierosinājis administratīvā pārkāpuma lietvedību. Juridiskām personām par piesārņošanu draud sods līdz 2900 eiro.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti