Mērsradznieki bija pirmie, kuri pirms četriem gadiem nevarēja vienoties par mēru, un to ievēlēja vien pēc vairākiem mēnešiem, kad pastāvēja iespēja tikt atlaistai visai domei. Arī pirms 11 gadiem Mērsrags un Roja bija pirmais novads Latvijā, kas atdalījās, jo savā starpā sadzīvot nespēja.
Savukārt Talsu novadā pēdējo četru gadu laikā ir nomainījušies trīs mēri, un bijuši vēl vairāki gāšanas mēģinājumi.
Tāds nesen bija arī Rojas novadā, taču Dundagas novadā savstarpējās nesaskaņas aizgāja tik tālu, ka vadības groži ir pagaidu administratora rokās. Tagad visi četri novadi mēģinās sadzīvot vienā.
“Divus mīnusiņus saliekot kopā var sanākt arī plusiņš. Ja saliek četrus mīnusiņus, sanāk divi plusiņi, un tas jau varbūt ved uz kaut ko pozitīvu. Katrā ziņā es domāju, ka deputāti ir apzinājušies, ka tā ir problēma, ka šādos apstākļos nekāda virzība uz priekšu, nekādi nopietni ilgtermiņa projekti nav iespējami,” pieļāva komunikācijas eksperte Inga Ieviņa.
Laikraksta “Talsu Vēstis” žurnāliste Aiga Naudiņa stāstīja, ka bieži, “skatoties uz domes sēdēm un redzot šīs diskusijas, šo laiku, kas tiek tērēts kāda cilvēka neuzticības izteikšanai domes vadībai vai kādam no vadošajiem amatiem, es pie sevis tā bieži domāju, varbūt šo laiku, kas tiek veltīts šīm sarunām, viņi būtu veltījuši vairāk dažādu attīstības projektu apspriešanai un īstenošanai”.
Jau iepriekšējā reforma Talsu novadam bija izaicinājumu pilna, jo apvienojās 14 pagasti un 4 pilsētas. Šobrīd pietrūkst pēdējās reformas izvērtējums, bet jau seko nākamā.
Taču eksperte vērtē, ka pozitīvais būs tas, ka novads būs bijušā Talsu rajona robežās.
“Tie ir novadi, kuri zina, kā ir strādāt kopā. Mēs jau viens otru pazīstam, labi, savstarpēji pakašķējamies, rojnieki necieš mērsradzniekus un otrādi, bet, ja viņi nav tikai divi vienā novadā, bet kopā ar pārējiem, es paredzu, ka viņi var sadarboties, turklāt Talsu novads tajās Talsu rajona robežās ir diezgan loģisks arī, manuprāt, no tāda ģeogrāfijas viedokļa, no cilvēku kustības viedokļa,” sprieda Inga Ieviņa.
Pirms 8 gadiem Talsu novadā bija otra zemākā vēlētāju aktivitāte Latvijā, bet pirms četriem gadiem tā bija pašvaldība, kas visvairāk bija kāpinājusi vēlētāju aktivitāti visā valsti.
Žurnāliste Aiga Naudiņa atzīst, ka šī gada aktivitāti vēl grūti prognozēt.
“Tas, kas izskan no iedzīvotājiem, ka daudzi ir vīlušies, ka ir kandidāti, kuri tika īpaši atbalstīti iepriekšējās vēlēšanās un ir tikuši domē, vairs nesēž pie lēmumu pieņēmēju galda, un arī Talsu novads tam ir spilgts piemērs. Un tie, kuri dažādu iemeslu dēļ atteikušies no iespējas būt deputāti šajā sasaukumā, atkal kandidē. Un tas arī liek uzdot jautājumu, vai vēlētāju dotā uzticība vispār ir vērtība politiķu acīs,” norādīja Aiga Naudiņa.
Uz ielas sastaptie iedzīvotāji atzīst, ka varas maiņas viņu ikdienu nemaina, taču piekrīt, ka, ja deputāti nestrīdētos, novadā pozitīvu izmaiņu būtu krietni vairāk.
“Vairāk nākt pretī trūcīgajiem, maznodrošinātajiem. Nāk jau pretī, jā, bet domāju, ka vajadzētu vēl vairāk. Diezgan sarežģīti ar tām mazajām pensijām dzīvot,” sacīja Talsu novada iedzīvotāja Vija.
“No mana skatupunkta ir pilsētvides sakārtošana, jo mums ir tik daudz skaistu vietu. Talsi ir tūrisma pilsēta, bet man, piemēram, kā mammai trūkst, kur ar bērnu aiziet. Piemēram, rotaļu laukumiņš, mēs speciāli braucam uz citiem novadiem, uz citām pilsētiņām,” stāstīja Talsu novada iedzīvotāja Paula.
Ja citos novados nereti tiek paustas bažas par nomaļu pamešanu novārtā, tad Talsu novada gadījumā efekts esot pretējs, pauda komunikācijas eksperte Inga Ieviņa, apzagta esot Talsu pilsēta. Šis būs viens no izaicinājumiem, kas jaunajam sasaukumam būs jārisina, kad novadam pievienosies arī Dižjūra, Mazjūra un citas tūrisma pērles.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau noteikusi arī 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu.
Saeima 2020. gada 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija samazināt Latvijā pašvaldību skaitu, kas pašlaik ir 119. Valsts prezidents Egils Levits izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu par 42 pašvaldību izveidi 2021. gada 1. jūlijā, neskatoties uz vairāku desmitu pašvaldību vadītāju pausto aicinājumu rīkoties pretēji. Valsts prezidents gan norādīja uz vairākiem trūkumiem, kurus iespējams labot.
