Ar talsinieci Ainu Jēkabsoni “ReTV” tikās pie Vilkmuižas ezera, kas Spānijas kailgliemežiem ir kā paradīze – mitra, ēnaina vieta, daudz koku sakņu, kurās paslēpties. Aina ieradusies ar nelielu rozā spainīti, lai parādītu, kā ar kailgliemežiem viņa cīnās. Spainītim ir vāks, jo gliemeži diezgan naski bēg.
“Man ir aprīkojumā kociņi, uz kuriem vienkārši var uzdurt. Ja ir kādi 20 [gliemeži] tur teritorijā, tad vairāk arī nevajag. Bet, ja ir vairāk, tad var izmantot pinceti, tad viņi nav jādur,” pastāstīja Aina.
Līdzpaņemtā spaiņa izmērs noteikti ir vairāk nekā divi litri, un Aina ir pārliecināta, ka to pielasīs stundas laikā. Ņemot vērā, ka dažu desmitu minūšu laikā divas trešdaļas spaiņa ir pilnas, viņas plāns ir ticams.
Metodes Ainai ir vairākas. Piemēram, zem veciem, slapjiem dēļiem ierīkoti slēpņi. “Tad visādas lamatas, kas viņiem garšo. Alus mūsējiem negaršoja. Citrusaugļu mizas ļoti labi garšo. Greipfrūts un tamlīdzīgi,” zināja stāstīt talsiniece.
Vairāku gadu laikā savā teritorijā Jēkabsonu ģimenei izdevies kailgliemežus apkarot. Lai tie neatgrieztos no citām teritorijām, Aina savu dārzu norobežo.
“Ja godīgi, es izmantoju visādas metodes, tajā skaitā “Feramolu”. Tajā skaitā sāls uz robežām, jo man bija problēma, ka es vācu, bet blakus teritorijā netika vākts. Kaļķis tika bērts, pelni, olu čaumalas...” pastāstīja Aina.
Arī Talsu novada pašvaldība saņem informāciju par aizaugušām, nesakoptām teritorijām, kas traucē cīnīties ar kailgliemežiem tiem, kuri ļoti cenšas. Šobrīd kailgliemeži no Vilkmuižas ezera jau ir pusceļā uz Talsu novada pašvaldības administrācijas ēku.
“Gliemezis, viens īpatnis var izdēt līdz pat 500 olām sezonā. Līdz ar to šīs 500 olas nākamajā vasarā būs 500 jauni gliemeži. Un, ja šī apkarošana netiek veikta vai tiek veikta ne tik efektīvi, ne tik veiksmīgi, tad gliemežu skaits pieaug pie labvēlīgiem laika apstākļiem,” skaidroja pašvaldības vides speciāliste Ieva Krotova.
Talsu novadam šis būs pirmais eksperimentālais gads, kad novads iesaistīsies kailgliemežu cīņā. Šobrīd izsludināta cenu aptauja, lai tos apkarotu ar limacīdiem.
“Šobrīd ir doma, ka tās būs Talsu pilsētas atsevišķas teritorijas, tai skaitā Vilkmuižas ezera apkārtne un atsevišķu ielu posmi, par kuriem no pagājušā gada ir sūdzības ienākušas un arī šobrīd ir apsekots un fiksēts, ka gliemeži tur ir. Ja šī cenu aptauja noslēgsies veiksmīgi un līgums tiks noslēgts, tad šī gada vasarā šī ierobežošana ar dzels fosfāta saturošiem limacīdiem tiks veikta,” pastāstīja Krotova.
Ir pašvaldības, kas izmanto arī citas metodes, piemēram, pirms dažiem gadiem Bauskas novadā vasarā nodarbināti skolēni lasīja kailgliemežus. Arī Talsiem iepatikās ideja, ka cīņai ar kailgliemežiem varētu rīkot talku.
“Runājot ar cilvēkiem, kam šī problēma ir aktuāla, es saprotu, ka viņi tiešām ir gatavi iesaistīties. Un viņi saprot to potenciālo postījumu, ko šie gliemeži var nodarīt. Varbūt tiešām aicināt iedzīvotājus palīdzēt kādu vakaru. Atnākt, piemēram, pie Vilkmuižas ezera visiem kopīgiem spēkiem izdarīt reālu darbu, lai samazinātu to skaitu,” sacīja vides speciāliste.
Talsiniece Aina Jēkabsone padalās ar vienu no saviem līdzpaņemtajiem kociņiem un parāda, kā tos gluži kā gaļas gabaliņus uzdur virtenē uz iesmiņa. Tie padodas ļoti viegli, bet skats noteikti nav no patīkamākajiem.
Arī Ainai ir ideja, kā talsinieki kopīgi Spānijas kailgliemežus var apkarot: “Ar vīru mums pagājušajā gadā radās ideja uzrīkot tādu kā maratonu naktī – kurš salasa vairāk, kuram kilogramu vairāk. Un tad apbalvojumi. Bet kāpēc naktī? Tāpēc ka tad viņus redzēs visur. Viņi izlien ārā. Vēlu vakarā pēc deviņiem līdz rītā sešiem. Tad viņu būs visvairāk, neatkarīgi no laikapstākļiem,” zināja stāstīt Aina.
Pirms 13 gadiem tieši Talsu novads bija pirmā vieta Latvijā, kur Spānijas kailgliemezis tika atklāts.
