Jauno mācību gadu vispārējās izglītības ierastajās dienas apmācības programmās uzsāka par 559 skolēniem vairāk nekā iepriekšējā gadā, tomēr daudzi šoruden izvēlējušies mācības turpināt tālmācībā.
Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis sacīja, ka šogad ir par aptuveni 100–120 skolēniem vairāk. "Kopā tagad jau iet pāri 700, un viņi turpina nākt joprojām. Viņi negrib potēties un negrib arī maskās sēdēt visu dienu, un tad viņi izvēlās tālmācību," norādīja Grīnis.
Bet Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas direktore Irma Sermūksle pastāstīja, ka interese par tālmācības programmu šogad bijusi tik liela, ka visus gribētājus nemaz neesot bijis iespējams uzņemt, jo skolotāju resursi tomēr esot ierobežoti. Lielākais pieaugums – pamatskolas posmā.
Viņa norādīja: "Es noteikti sacīšu, ka labākā izglītība, ko bērns var iegūt, ir pie skolotājiem, katru dienu ejot uz skolu, bet mēs saprotam, ka situācijas ir dažādas. Arī vecāki ir dažādi. Tad, kad vecāki atnāk ar saviem bērniem, mēs veicam garas sarunas. Skaidrojam, pārrunājam, un ir arī ļoti daudzi gadījumi, kad pēc šim sarunām vecāki izlemj, ka ies uz dienas skolu, bet ir situācijas, kad gan mēs, gan vecāki uzskatām, ka mūsu skola ir īstā."
Sākotnēji tālmācību visbiežāk izvēlējušies ļoti aktīvi skolēni, kuri nespējuši klātienē savienot mūzikas, mākslas un vēl parasto skolu. Šī iemesla dēļ pirms pieciem gadiem tālmācībā pārgāja arī Annas Brigaderes pamatskolas skolotājas Evitas Deičmanes vecākais dēls. Šogad dažādās tālmācības skolās mācās trīs viņas bērni, no kuriem jaunākais – pirmajā klasītē. Deičmane gan nenoliedza, ka par šādu izvēli jūtas droša tāpēc, ka pati ir pedagoģe.
"Pedagoga talantam ir noteikti jābūt. Vai nu iespējai apmaksāt privātskolotājus, jo tiešām tas ir otrs darbs man mājās. It sevišķi sākumklasēs, kad ir jāpalīdz bērnam mācīties lasīt, mācīties rēķināt, kamēr viņš spēj pašvadīti mācīties," viņa skaidroja.
Kādu citu Dobeles novada skolēnu meklēt ceļu uz tālmācību rosinājis jau Covid-19 pirmais vilnis, kad skolas pēkšņi pārgāja uz attālinātajām mācībām. Turpinot zinības apgūt tālmācībā jau otro gadu, mamma Edīte Bēvalde atzina, ka izvēle bijusi pareiza, tomēr ikvienam vecākam iesaka kārtīgi pārdomāt.
Viņa pastāstīja: "Tā mums bija septītā klase. Viņa pati plāno savu laiku. Viņa ir atbildīga. Ja vecākiem būs jāsēž blakus un jāskatās, ko viņš dara, jāpalīdz un jābiksta, tad jau tā būs skola vecākiem. Mūsu gadījumā tas noteikti tā nebija."
To, kurš izdarījis pareizu izvēli un kurš – ne, varēšot redzēt jau oktobra sākumā, kad būs nokārtotas visas ieskaites. Labā ziņa ir tā, ka skolu programma ir vienāda, un arī no tālmācības skolas iespējams atgriezties atpakaļ klātienes skolā.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem šogad tālmācībā izglītību no 1.–12. klasei iegūst 7114 audzēkņi, kas ir par 1500 vairāk nekā pirms gada.
