Katrs no Miera ielas kapos Rēzeknē apbedītajiem dižgariem ir atvēris veselu vēstures lappusi kā Latvijas valsts izveidē, tā reģiona attīstībā. Jau teju desmit gadu garumā Latgaliešu kultūras biedrība kopā ar domubiedriem septembrī apmeklē un sakopj nozīmīgāko valstsvīru un sabiedrisko darbinieku kapavietas.
"Pievienojos labprāt, kaut ar nelielu devumu. Kapi ir sakopti, skaisti, bet, atdodot godu kultūras darbiniekiem šajā saulainajā un skaistajā pēcpusdienā – tas ir labākais, ko varam darīt visi kopā," stāstīja talciniece no Latgales Kultūrvēstures muzeja Inese Dundure.
"Miera ielas kapi pirmās republikas laikā bija tā vieta, kur tie izcilie Latgales cilvēki, kas aizgāja mūžībā, faktiski arī tika apglabāti. Viņi bija faktiski pirmie, kas bija ieguvuši, jāsaka, Pēterpilī augstāko izglītību," norādīja kultūras darbinieks, tūristu gids Rēzeknē Voldemārs Ivdris.
Septembris kapu sakopšanas talkai izvēlēts, jo šajā laikā ir dzimis katoļu garīdznieks, pedagogs un rakstnieks Nikodems Rancāns. Tieši viņam ir liela loma augstākās izglītības veicināšanā, kā arī latgalisko vērtību izcelšanā.
"Tā, pirmkārt, ir apmācība latgaliešu valodā. 1906. gads, Greiškānu Zemkopības skola, kur tas viss aizsākās. Tad, protams, arī skolotāju izglītošana. Rancāns to jau darīja Pēterpilī, un principā var teikt, ka viņš apzināti visu mūžu ir palīdzējis latgaliešiem iegūt izglītību," klāstīja Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja, Saeimas deputāte Ilga Šuplinska. Viņa piebilda, ka Rancāns piedalījies arī Latgales kongresā 1917. gadā, kurā nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta, kam jāapvienojas. Tas bija pirmais neatkarīgas Latvijas stūrakmens.
Būdami valstsvīri, kungi spēja attīstīt arī latgaliešu literatūru, iesaistījās atmodas aktivitātēs.
"Ja mēs skatāmies, piemēram, uz brāļiem Skrindām, tad atkal katram ir savs stāsts, bet Kazimirs ir saistīts ar laikrakstu “Dryva”. Antons ir saistīts ar pirmo dzejas antoloģiju un principā arī ar gramatiku," pastāstīja Šuplinska.
Ar vēsturiski nozīmīgu personību kapavietu sakopšanu situācijas ir ļoti dažādas. Par daļu gādību uzņēmušies radinieki vai pašvaldība, citas ir aizmirstas, bet vēl kādām tuvinieku nav. Tad izpalīdz kaimiņi un nevalstiskās organizācijas.
"Es domāju, ka vispār tā ir katoļu pusē, mūsu novadā tāda tradīcija. Mēs savu radinieku kapus sakopām, un, ja ir kāds kaps, kurš ir aizaudzis vai nav viņam kādu tuvinieku, mēs vienmēr apkopjam," uzsvēra Ivdris.
Talkā sakopta arī Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru, Rēzeknes atbrīvotāju no boļševikiem, piemiņas vieta.
