“Ir pagājuši trīs gadi, kad šīs kartiņas ir jāmaina, jo tās ir trīs gadus derīgas, un pa šo laiku ieviesa normu, ka latvietim ir jāpierāda, ka viņš ir latvietis. Cittautiešiem praktiski visiem ir šīs valodas apliecības un viņiem problēmu nav nekādu, problēmas ir tikai latviešiem. Daudzi dabū šīs izziņas no skolām, bet ļoti bieži ir gadījumi, kad cilvēki ir padomju laikā mācījušies skolā, un tā skola vairs sen neeksistē, tad ir jāmeklē arhīva izziņas, kas prasa laiku – trīs nedēļas, mēnesi, un šie cilvēki nevar strādāt,” stāstīja taksometru firmas īpašnieks Andris Rubīns.
Tātad – latviešu valodā runājošiem latviešiem jātērē gan laiks, gan nauda, lai pierādītu dzimtās valodas prasmes. Sen absolvētajā skolā ir jāsaņem ļoti precīza izziņa, ka taksometra vadītājs ir ne vien mācījies latviešu valodā, bet arī skolu pabeidzis. Ja savu atestātu mājās atrast vairs nevar un arī no skolas šādu izziņu nevar dabūt, tad jāver vien vaļā maciņš.
“Skola kļūdas pēc uzrakstīja, ka esmu nevis pabeidzis skolu, bet ka es tur esmu mācījies, un tāda izziņa nav derīga. Problēmas ir tādas, ka ļoti daudz skolu jau vairs nepastāv, un ir jāpieprasa no arhīviem.
Lai pieprasītu no arhīviem, tas maksā 28 eiro, un ir jāgaida laiks, kamēr iedod šo te izziņu,” skaidroja taksometra vadītājs Agris.
Taksometra firmas īpašnieks secināja, ka latviešiem vienkāršāk būtu kārtot valsts valodas eksāmenu, samaksājot 14 eiro, taču šobrīd tuvākais pieejamais laiks esot jūlijā.
Autotransporta direkcijā skaidroja, ka šī prasība ieviesta tādēļ, ka agrāk ir saņemts ļoti daudz sūdzību par to, ka taksometru vadītāji nerunā valsts valodā.
Viņuprāt, šādu izziņu iesniegšanai nevajadzētu sagādāt nekādas neērtības.
Prasība par valsts valodas zināšanu noteiktā līmenī esot jau kopš 2012. gada, tikai līdz šim par zināšanu līmeni bija jāpārliecinās darba devējam.
“Bija tieši sūdzības par to, ka daudzi taksometru vadītāji, maldinot Autotransporta direkciju, norādīja, ka viņiem šādas latviešu valodas zināšanas ir, un gan no pasažieriem bija sūdzības, gan no citiem taksometru vadītājiem, kas bija ar latviešu valodas zināšanām, bija sūdzības, kāpēc Autotransporta direkcija šādus vadītājus reģistrē, un līdz ar to tika nolemts šādā veidā visiem pārbaudīt, lai prasības atbilstu un šīs prasības būtu vienādas visiem autovadītājiem,” norādīja Autotransporta direkcijas Licencēšanas daļas vadītājs Māris Vaics.
Direkcijā informē, ka pieciem autovadītājiem jau ir atteikta reģistrācija, jo ir iesniegti viltoti mācību iestādes dokumenti, un vēl 15 dokumentiem tiek pārbaudīts autentiskums.
“Absurdā situācija rodas tāda, ka mēs jau esam latvieši, un mums ir jāpierāda tas, ka mēs nevis mākam latviešu valodu, bet ka mēs esam mācījušies latviešu valodā,” pauda sašutušais taksometra vadītājs Agris.
Taksometra firmas īpašnieks Rubīns situāciju uzskata par absurdu, ironiski ierosinot, “lai visi latvieši liek valodas eksāmenu un, kurš nenoliek, tam atņem, piemēram, pilsonību.”
“Diemžēl Latvijas pilsonība neapliecina, ka ir latviešu valodas zināšanas noteiktā līmenī, plus vēl taksometru vadītājiem ir noteikts B1 zināšanu līmenis valodai, un šo noteikto līmeni nevar apliecināt Autotransporta direkcijas darbinieki, bet to var apliecināt vai nu izglītības dokuments, vai attiecīgi Valsts izglītības un satura centrs, pie kura var nokārtot eksāmenu, kas pateiks, kāds valodas zināšanu līmenis konkrētajam cilvēkam ir,” norādīja Vaics.
Izziņā minētais fakts, ka apmācības skolā bijušas latviešu valodā, arī teorētiski vēl negarantē, ka cilvēks zina latviešu valodu, bet Autotransporta direkcijas pārstāvis uzsvēra: “Tas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nozīmē, ka jūs esat mācījies latviešu valodā, un, ja jūs mācījāties latviešu valodā, tad tam līmenim ir jābūt pietiekošam, lai būtu par taksometra vadītāju.”
Autotransporta direkcijā atzīst, ka par jauno kārtību ir saņēmuši taksometru vadītāju sūdzības, tomēr šis esot labākais veids, kā pārliecināties par valsts valodas prasmi.
Tādēļ, ja pēc gadiem vairs neizdodas mājās atrast savu vidusskolas atestātu vai augstskolas diplomu, nekas cits neatliks, kā vien saņemt izziņu no skolas, arhīva vai arī – kārtot latviešu valodas eksāmenu.
