Taksometra šoferis Andris stāstīja, ka situācija pēc Covid-19 krīzes nedaudz uzlabojās, bet “neko daudz, jo tūristu tomēr maz ir”. Viņš atzina, ka viņam nebija dīkstāves pabalsta, bet atvaļinājums ir uz sava rēķina.
Rīgas taksometru darbs palēnām atkal ieiet ierastajās sliedēs, atzīst LTV sastaptie šoferi. Tomēr gan tūrisms, gan arī korporatīvie pasākumi, kas pandēmijas dēļ visā pasaulē nolikti uz pauzes, ietekmējuši arī taksometru šoferu darbu un līdz ar to arī atalgojumu.
Kopš taksometru pakalpojumu nozarē ieviesa sociālo iemaksu avansa maksājumu kārtību – par katru taksometru jānomaksā 130 eiro mēnesī -, pieaudzis to taksometru skaits, kas nodokļus maksā mikrouzņēmuma režīmā.
“Man ir pamatotas aizdomas, ka kaut vai minimāli šos 130 eiro arī visi nemaksā. Atrodas tādi cilvēki, kas šo pasākumu izmanto,” sprieda AS “Rīgas taksometru parks” valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks.
Uzņēmuma “Rīgas taksometru parks”, kas Latvijā darbojas kopš 1948.gada, vadītājs atzīst, ka ne visiem der mikrouzņēmuma režīms. Tas neder uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 40 000. Viņš gan norāda, ka negodprātīgi to var risināt, piemēram, neuzrādot patiesos ienākumus.
Jau gadiem šajā biznesā valda aizdomas par negodprātīgu saimniekošanu pēc ēnu ekonomikas likumiem.
“Nozarē nestrādā tikai vieni krāpnieki, ir arī normāli cilvēki, normāli uzņēmēji. Pamatproblēma ir tajā, ka jābūt nodokļu samērīgumam ar ieņēmumiem. Un ar to diemžēl negrib nodarboties neviens,” sacīja Muižnieks.
Zinot to, ka taksometru šoferi ne vienmēr uzrāda savus patiesos ienākumus, vairākkārt grozīti atbilstošie Ministru kabineta noteikumi. Pateicoties šīm izmaiņām, tagad taksometra šofera vidējā alga ir augusi, taču joprojām ir uzkrītoši zemāka nekā citās nozarēs.
Vidējā alga taksometra šoferim 2016.gadā bija 108 eiro un turpmākos trīs gadus attiecīgi - 140, 204 un 264 eiro, kas ir daudz zemāka, nekā visu nozaru vidējais rādītājs valstī.
Pēdējos piecos gados mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits ir palielinājies gandrīz divreiz. Vienlaikus samazinājies pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.
Tas tikai vēlreiz apliecina, ka arī taksometru nozarē uzņēmēji cenšas atrast veidu, kā samazināt nodokļu maksājumus, teikts Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā.
“Un tad ir jautājums, kāpēc ir tāda ēnu ekonomika un kāpēc uzņēmēji jeb taksometru vadītāji slēpjas?” jautā Muižnieks.
Acīmredzot mēģinājums sociālās iemaksas noteikt visiem automobiļiem, kas pārvadā pasažierus, nav atrisinājis šo ēnu ekonomikas pamatproblēmu.
Lai arī ir pieaudzis to taksometru skaits, par kuriem samaksātais 130 eiro nodoklis nonāk sociālajā budžetā, kopējā iemaksātā summa tomēr ir sarukusi, nevis kā plānots - pieaugusi.
2017.gadā valstij sociālajās iemaksās samaksāja 2,5 miljonus, bet 2019. - gandrīz 2,38 miljonus eiro.
“Jānonāk pie vienota saprotama finanšu risinājuma visām pusēm. Tas ir jāizdara. Jo, ja tas netiks panākts, pa lielam Latvija varētu būt viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kur taksometru nozare tiks pilnībā iznīcināta. Vai nu tā visa būs pelēkajā zonā,” uzskata Muižnieks.
Uzņēmumā, kur pie 20 taksometru stūres šobrīd brauc 40 šoferi, vadītājs stāsta, ka nozari var glābt tikai vērienīgas nodokļu reformas. Viņaprāt, tas varētu būt, piemēram, taksometru pielīdzināšana sabiedriskajam transportam, piemērojot samazinātu PVN likmi.
