"Es strādāju bērnudārzā, un 18.novembrī, kad kopā ar mazajiem dziedam to dziesmu, tas ir ļoti foršs brīdis," savā pieredzē dalījās kāda sieviete. "Citreiz pat tirpiņas pārskrien, kad viņi dzied himnu," viņa piebilda.
Savukārt kāds viņas līdzpilsonis uzsvēra, ka īpaša vieta himnai ir valsts svētkos, vai svinot lielas uzvaras sportā. "Piemēram, olimpiskās spēles un hokejs. Tādi brīži, kas uzsit patīkamas emocijas, visi dzied himnu un domā par Latviju," paskaidroja vīrietis.
Kāds cits kungs ar viņu ir vienisprātis par himnas nozīmi sportā un kopīgos svētkos: "Hokejā, kad uzvaram! Dziedu līdzi, patīk. Uzreiz tā... Protams, arī Latvijas dzimšanas dienā."
Turpretim cita sieviete kā ļoti emocionālu izjūt himnas dziedāšanu Dziesmu svētkos. "Ja tur visi kopā dzied himnu, tas ir ļoti aizkustinoši. Dod ļoti lielu spēku vārdiem. Īpaši, ja dzied vārdus ne tikai dziedāšanas pēc, bet arī piedomā," viņa teica.
Arī kādu jaunāku meiteni himnas skaņas neatstāj vienaldzīgas: "Skolas izlaidumā vai svinīgos pasākumos dungoju līdzi, parasti ļoti skaļi nedziedu. Ir pacilājoši, protams. Tā ir himna un parasti aizķer kādu dvēseles stīgu."
Savukārt vīrietis, kam nācies padzīvot kādu laiciņu ārzemēs un šo to organizēt gan latviešu, gan mītnes zemes publikai, pastāstīja, ka vispatriotiskāk sajuties 18.novembra svētkos. "Tad redzi, ka to latviešu kopības sajūtu redz ne tikai paši latvieši, bet arī viņu dzīvesbiedri sajūt lepnumu," viņš piebilda.
Tikmēr vēl kāda sieviete uzsvēra, ka ir patriote caur un cauri. "Un man nav bijis tāda momenta, kad himna nebūtu emocionāli uzrunājusi," viņa teica. "Jebkurā gadījumā gan dziedot, gan klausoties. Esmu vienmēr to emocionāli pārdzīvojusi."
