Svētki - ar cerību, pateicību un uzmundrinājumu

Būt reālistiem, bet nepārspīlēt ar kritiku un skepsi par savu valsti. Tāds bija Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboliņas novēlējums, uzrunājot deputātus mūsu valsts neatkarības 95. gadadienā. Saeimas svinīgā plenārsēde līdztekus tradicionālajam dievkalpojumam Doma baznīcā, militārajai parādei krastmalā un svētku koncertam bija daļa no oficiālajiem pasākumiem, kas, kā katru 18. novembri, arī šogad notika Rīgā.

Neatkarības dienas rīts, kā ierasti aizsākās ar ekumēnisko dievkalpojumu Doma baznīcā, kuru vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Savā sprediķī viņš pieskārās arī diskusijai par Satversmes preambulu. Arhibīskaps Vanags atzina, ka par preambulas tekstu ir nepieciešamas nopietnas diskusijas, tomēr aizstāvēja, ka kristīgajām vērtībām tur būtu jābūt.

„Tajā būtu jāraksta nevis tas, kas ir politkorekti, bet tas, kas ir patiesība. Piemēram, tā ir patiesība, ka Latvijas valsts pamatos ir likta latviska dzīves ziņa un kristīgās dzīves vērtības. Tā vienkārši ir patiesība, bez kuras nav 18. novembra republikas, jo tai bija ne tikai juridiskā, bet arī garīgā, kultūras dimensija," uzsvēra Vanags.

Satversmes preambulu cita starpā pieminēja arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, uzrunājot deputātus un ārvalstu diplomātus svinīgajā plenārsēdē:

„Diskusija par Satversmes preambulu jau ir raisījusi viedokļu konfrontāciju. Tomēr es ticu, ka mēs kā likumdevējs spēsim būt tik tālredzīgs, gudrs un vieds, lai apdullinošajā fona troksnī, kur skan pārmetumi par preambulas izstrādes formu un pat par Latvijas valsts mērķu maiņu, spētu nezaudēt ideju un būtību - konstitūcijas tekstā precīzi atsegt un iezīmēt Latvijas valsts mērķi un jēgu, kā arī stiprināt vērtības, kas liktas mūsu valsts dibināšanas pamatos."

Brīdi vēlāk, Saeimas Sarkanajā zālē, paceļot glāzi šampanieša, klātesošos ar dziesmu sveica arī daži Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarību.

Savukārt 11. novembra krastmalā notika tradicionālā armijas parāde, kurā piedalījās arī citu NATO valstu karavīri. Tieši sadarbību ar citu valstu armijām uzsvēra arī Valsts prezidents Andris Bērziņš:

„Šobrīd mūsu karavīri godprātīgi un profesionāli pilda pienākumus Latvijā un operācijās ārpus mūsu zemes. Arī Latvija savulaik saņēma šādu atbalstu - Brīvības cīņās par neatkarīgu un brīvu Latviju līdzās mūsu karavīriem cīnījās arī igauņu un poļu karavīri, britu un franču jūrnieki."

Arī Rīgas domē pirmdien notika svinīgā sēde, kurā tika pasniegta Gada rīdzinieku balva. Šogad par tiem tika atzīti Zaiga un Māris Gaiļi par Žaņa Lipkes muzeja izveidi Ķīpsalā.

„Mums tas ir ārkārtīgi liels novērtējums. Liels paldies, un mums tas ir tiešām negaidīti. Man kā arhitektei, ja es pārskatu iepriekšējos gados, atzinība arhitektūrā no Rīgas domes ir pirmo reizi. Tātad ar mums iet uz labo pusi," ar smaidu secināja Zaiga Gaile.

Savukārt Valsts prezidents pasniedza Trīs Zvaigžņu un Viestura ordeņus, ka arī Atzinības krustus. Starp augstāko apbalvojumu saņēmējiem ir arī bijusī izglītības ministre Tatjana Koķe, kā arī vēstnieki Kārlis Eihenbaums, Igors Apokins un Edgars Skuja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti