Lielākais no svētdienas ugunsgrēkiem noticis Daugavpils novadā, kur dega 28 hektāri.
Šogad kopumā ir reģistrēti vairāk nekā 500 kūlas ugunsgrēki, un arī sestdien ugunsmēles aprija trīs saimniecības ēkas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Palkavniece atgādina, ka pērnās zāles dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud ne tikai cilvēku veselību un dzīvību, noposta mājas, bet iznīcina arī dzīvnieku un augu sugas.
“Izvērtējot visus kūlas ugunsgrēku gadījumus, mēs varētu secināt, ka tie tipiskākie kūlas dedzinātāji varētu būt vidēja vecuma cilvēki un seniori, kas gadu desmitiem ir šādi apkopuši savu īpašumu,”
stāsta Palkavniece.
“Mēs esam izpētījuši vairākus šos kūlas dedzināšanas mītus. Ir tādi mīti, ka zeme paliekot auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija un veids, kā cīnīties ar ērcēm. Bet tie ir un paliek tikai mīti,” akcentē Palkavniece.
Viņa uzsver, ka zeme pēc kūlas dedzināšanas nepaliek auglīgāka. Tā paliek daudz vienkāršāka. Turklāt šī ir nevis senlatviešu tradīcija, bet gan padomju laikā radies paradums. Turklāt arī ērcēm kūlas dedzināšana neko ļaunu nenodara pretēji vēl kādam izplatītam uzskatam.
