Bebrenes draudzes svētceļnieku pulks šogad mazāks nekā citus gadus. Priesteris smejas, ka citām draudzēm līdzīgi – gluži kā ir ābolu gadi un ir tukšie gadi.
Trīs no šī svētceļnieku pulka ir ratiņkrēslos sēdoši. Viens no viņiem ceļā jau ir sesto gadu. Jau Barona ielas bruģis Rīgā ratiņniekam ir pārbaudījums, kur nu vēl lauku ceļi. Svētceļniece Ilona atklāj, ka vakar mērotais ceļš bijis šausmīgs, un grūtāk bija ratiņu stūmējiem.
Priesteris, svētceļojuma vadītājs Arnis Maziļevskis saka, ka svarīgi palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti izrauties no ikdienas, jo viņi bieži ir noslēgušies.
Bebrenes svētceļniekus LTV sestdienas rītā satiek Dunavā. Izgulējušies skolā, viņi brokastīs ēd auzu pārslu putru un lej lauku pienu līdzņemšanai.
Bērni godīgi atzīst, ka mērot 20 kilometrus ik dienu nav nemaz tik vienkārši. Mobilā tālruņa vietā – zaru nūja, kur atbalstīties. Un ceļš.
Skanīgās balss īpašniece Inga uz Aglonu iet septīto gadu. Šī ir ceturtā reize, kad viņa iet kopā ar bērniem. Viņa stāsta, ka svētceļojums palīdz saprast, ka esi, dzīvo, un justies izredzētai.
Katra gada svētceļojumam ir izraudzīta cita pārdomu viela. Šogad visi aicināti apšaubīt pirmo iespaidu.
Vēlāk ceļā šai grupai pievienosies arī vairāki cilvēki no ieslodzījumu vietām, piemēram, Jēkabpils cietuma. Tā ir īpaša programma, kuras laikā ticīgie cietumnieki arī drīkst doties uz Aglonu.
Šajās dienās, īpaši nākamnedēļ šosejas un lielceļus Aglonas virzienā piepildīs svētceļnieku grupas. Daudzi no viņiem atzīst, ka visspēcīgāko pārdzīvojumu dod tieši pats ceļš.
