Svētceļnieki tuvojas Aglonai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Gājuši jau nedēļu vai vairākas, karstā laikā cēlušies piecos no rīta, pavadījuši laiku lūgšanās, sarunās un dziesmās kopā ar bērniem, pusaudžiem, cilvēkiem spēka gados un sirmgalvjiem, Aglonai tuvojas svētceļnieki. Dienā šiem gājējiem jāveic vairāk desmiti kilometru, naktis tiek pavadītas skolās un draudzes namos vai arī teltīs, bet dienā saņemtas rūpes un atbalsts no mājām, kurām iets garām. Šogad līdz ar svētceļniekiem jau otro gadu uz Aglonu dodas arī vairāki ieslodzītie.

350 kilometrus no Rīgas Jēkaba katedrāles veic ap 40 svētceļotāju, kuri līdz nonākšanai Aglonā ceļā būs pavadījuši divas nedēļas. Viņi naktis pavada teltīs, tāpēc vakaros veldzējas ezerā vai upē. Vikārs Renārs Birkovs stāsta, reiz svētceļotājiem bijusi iespēja pērties pat pirtī. Tiem, kas iet pirmās reizes, var būt grūtības un šaubas ceļā, tomēr tās tiek pārvarētas un lielāko izturību rāda tieši kundzes cienījamos gados.

„Tuvāk Rīgai gājām pa asfaltu, pa Vidzemes augstieni Ērgļu pusē gājām pa kalniem un lejām, pa grants ceļiem, pa līkumiem un mežiem. Dažādi šie ceļi. Ir bijušas grūtības. Bija diena, kad karstums bija tuvu rekordam, bija jāveic 31 kilometrs, gājām ap Lubāna ezeru. Bet ar dievpalīgu mums ir ļoti labi veicies,” saka Birkovs.

Medumu grupa, kas dodas no Daugavpils, pulcējusi vairāk nekā 100 cilvēku. Tās vadītājs Arnis Maziļevskis skaidro, ka citkārt grupas sākumā bija mazāk cilvēku un tikai Aglonā tā bija tik ļoti pieaugusi. Šogad šajā grupā iet arī divas ieslodzītās no Grīvas cietuma: „Mēs te nekādas atšķirības neliekam, rokudzelžu arī nav. Jādod cilvēkiem iespēja.”

Karmelītu māsa Marijas Stefana ceļu uz Aglonu veic kopā ar vēl 50 cilvēkiem, to vidū ir arī ģimenes maziem bērniem. Cilvēki no Gulbenes, Smiltenes, Ogres un Rīgas jau nedēļu ir ceļā un lai nokļūtu galā, šodien vien jāveic 30 kilometri, tāpēc svētceļnieki cēlušies jau sešos no rīta. Māsa Marija Stefana atzīst, ka tuvojoties galamērķim ir skumji, jo gribas ceļu vēl turpināt, un cilvēku atsaucība garajā ceļā ir apbrīnojama.

„Mums ir sarunātas naktsmājas skolās vai draudzes namos, bet pusdienu un atpūtas vietas nesarunājam. Bet cilvēki ir tik atvērti: dod ēnu zem koka vai ābolus un pienu. Medus mums ir nodrošināts līdz pat svētceļojuma beigām, ir uz maizes rītā, pusdienās un vakarā. Nepazīstu nevienu cilvēku, kurš nesaslimtu ar šo slimību „svētceļojums”. Tas ir kā āķis lūpā un viņi grib doties otro reizi,” secina māsa Marija Stefana.

Svētceļotājiem dienas paiet, jau no rīta nododoties lūgšanām, psalmu dziedāšanai, pēc brokastīm tiek uzsākts ceļš, kurā tiek slavēts Dievs. Dienas laikā ir arī kāda konference, klusuma stunda. Vakarā tuvojoties naktsmājām, ir sarunu laiks.

Jau svētdien Aglonā sākas pasākumi, kas pie sevis sasaukuši tūkstošiem svētceļnieku. Trešdien, 14. augustā, ir svētceļnieku mise un Krusta ceļš, bet kulminācija būs ceturtdien, kad dienas vidū notiks Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Tad Aglonas bazilikā pulcēsies tūkstošiem svētceļnieku no visas Latvijas un citām pasaules valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti