Dzeltena bulta un gliemežvāks uz tumši zila pamata – ja redzat šādu marķējumu, tad esat sasniedzis vienu no Eiropas senākā svētceļojuma maršrutiem, ko plašāk pazīst kā Svētā Jēkaba ceļu vai Camino de Santiago, kas vijas viscaur Eiropai un kuru dalībnieki veic kājām. Tā galamērķis ir 4200 kilometru attālumā no Latvijas – Svētā Jēkaba katedrālē, kas atrodas Spānijas ziemeļu pilsētā Santiago de Compostela. Pirms diviem gadiem arī Latvijā tika uzsākti ceļa marķēšanas darbi un aizvadītajā nedēļā izveidots viens no atzariem, kas ved caur Ikšķili un jau pieejams svētceļniekiem.
Ikšķiles TIC vadītāja Agneta Trapiņa pastāstīja, ka svarīgi bija, lai maršrutā tiku iekļauta Svētā Meinarda sala, tas bijis arhibīskapa uzstādījums: “Šis objekts ir patiesībā ļoti svarīgs, jo šeit aizsākās kristietības pirmsākumi Baltijā.”
Tālāk ceļa atzars ved uz Ogres, Ķeguma un Vecumnieku novadu. Marķēšanas darbus veic Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācija. Kopējais Latvijas posma garums ir apmēram 420 kilometri. Sākuma punkts ir Valkā. Maršruts līdz Rīgai pieejams elektroniski. Savukārt ar marķējuma zīmēm dabā un apzinātām naktsmājām izveidots ceļš pa Zemgali no Rīgas līdz Lietuvas robežai Žagarē. Un līdz vasarai plānots nomarķēt vēl vairākus ceļa atzarus.
Latvijas Sv. Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone atzīst, ka marķēšanas darbs ir būtisks: “Ļoti vēlams, lai dabā būtu šis marķējums, tāpēc, ka ar elektronisko nav droši, telefons var nosēsties vai var nebūt zona.”
Sākotnēji asociācija marķēšanas darbus veica no saziedotajiem līdzekļiem, šobrīd talkā nāk arī pašvaldības, caur kurām iet Svētā Jēkaba ceļš, saredzot to kā iespēju attīstīt vietējo tūrismu.
Ogres TIC vadītāja Elīna Baltiņa norāda, ka procesā tiek iesaistītas arī nakstmītnes, ēdināšanas iestādes, tūrisma objekti, tūrisma informācijas centri. Pilnīgi viss, kas ir apkārtnē.
“Mēs jau ceļu veidojām, protams, balstoties gan uz mūsu arhibīskapa ieteikumiem, ievērojot dažādas kultūras vietas, lai tas ietvertu dažādu konfesiju baznīcas. Tai pat laikā Zemgalē mēs centāmies ceļu vest pa vietām, kur varbūt nav tas tūrisms attīstīts,” skaidro Latvijas Sv. Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja.
Saņemtas arī pirmās atsauksmes no svētceļniekiem. Šobrīd gan Covid-19 ierobežojumu dēļ tie galvenokārt ir vietējie.
Lai ietu pa Svētā Jēkaba ceļu ir nepieciešama svētceļnieka pase, kurā naktsmāju īpašnieki iespiež zīmogus un reģistrē katru svētceļnieku. Šobrīd Baltijā viscaur valsts teritorijai nomarķēts maršruts Lietuvā, bet Igaunijā tas ir tapšanas stadijā.
