Panorāma

Trešdaļa Jaunā Rīgas teātra uzbūvēta

Panorāma

Parakstīts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi

Bērnu reanimatoloģe: svešu bērnu nav!

Svešu bērnu nav! Bērnu slimnīcas ārstes: mazo pacientu pieplūdums ir neadekvāts

Reaģējot uz septiņus gadus vecā zēna nāvi jūrā Kauguru pludmalē, ārsti atgādina, ka katra Latvijas bērna ciešanas ir ne vien viņa vecāku, bet arī aculiecinieku atbildība. Svešu bērnu nav! Ja pa ceļa malu, gar upi vai jūru mazs cilvēks iet viens pats, tad ikviena pieaugušā pienākums ir apstāties un noskaidrot, kur ir pieskatītājs. Bērna atstāšana novārtā šovasar bieži beidzas slimnīcā vai diemžēl pat ar nāvi.

Divas nav rekords, rekords bija sešas neatliekamās palīdzības reizē. Šovasar pie Bērnu slimnīcas neatliekamās palīdzības auto piestāj nepiedodami bieži. Tur ved ģībušus, saulē apdegušus, traumētus bērnus. Un tālāk seko garas stundas uzņemšanā, jo ārstu ir tik, cik ir. Bet bērni ik dienas tiek atvesti simtiem.

“Tas pacientu apjoms ir neadekvāts arī ar iepriekšējo gadu pīķu saslimšanām. Tie ir ap 250 dienā. Un droši var teikt, ka puse ir ar zarnu infekcijām, – vemšana, caureja, ar asins piejaukumu, bez asins piejaukuma,” pastāstīja Bērnu slimnīcas Infektoloģijas nodaļas virsārste Gunta Laizāne.

Ārstes domā, ka vecāki burtiski jūk prātā karstā laika un ilgi nesatikto draugu dēļ. Zīdaiņi un trīsgadnieki tiek ņemti līdzi uz pludmali, kur pavada pat visu dienu.

“Vēlme socializēties ir pārņēmusi veselo saprātu, un cilvēki uzvedas pilnīgi neadekvāti,” pauda Laizāne.

Garās stundas saulē un pludmalē desmitiem bērnu beidzas ar karstuma dūrienu. Arī zīdaiņiem, kurus slimnīcā ieved ļenganus.

“Bērni atūdeņojas līdz samaņas zudumam, līdz elektrolītu traucējumiem, līdz samazinātam cukura līmenim, pārkarst saulē, zaudē samaņu. Šajos laika apstākļos ar bērnu atklātā saulē līdz plkst.20 nav ko darīt. Ūdenstilpēs bērns nav jāpeldina,” norādīja ārste.

Ļoti bieži vemšanu un caureju bērnam izraisa tieši upes, jūras vai dīķa ūdens, kurā mazais peldas un kuru sarijas. Turklāt tādā ūdenī tiek mazgāts arī līdzpaņemtais arbūzs un ķirši.

“Ir tās lāmas, peļķes, kurās patīk dzīvoties vecāku bērniem. Tā ir īstā vieta, kur inficēties. Tas, kas notiek pašlaik, ir prātam neaptverams,” atzīst Laizāne.

Reanimatoloģe Dr. Arta Bārzdiņa

Ārstes aicina arī šovasar atcerēties uzsaukumu “Svešu bērnu nav”. “Pirms vairākiem gadiem bija akcija “Svešu bērnu nav”. Skumjākais ir tas, ka vairums bērnu noslīkst pilnās pludmalēs. Kā pēdējais gadījums – Kauguru pludmalē, kur ir ļoti daudz cilvēku. Un tad man gribas teikt – vai tiešām neviens nevarēja pamanīt, ka kaut kas nav tā ar to bērnu, kas atrodas ūdenī.

Arī tad, ja viņš ir viens pats, nav ūdenī vai trīsgadīgs klīst gar ceļa malu. Vai viens pats upes krastā un pieaugušie ir 10 metrus tālāk. Jā, viņš ir tavējais.

Mēs kā sabiedrība esam atbildīgi. Viņi visi ir mūsējie,” pauda Bērnu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa.

Viens vienīgs jautājums “Kur ir tava mamma vai tētis?” var palīdzēt izvairīties no lielas nelaimes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt