Pusdiena

Saeimas komisija nesteidz skatīt Pašvaldību referendumu likumprojektu

Pusdiena

Vienošanās par ES daudzgadu budžetu nepieciešama līdz 2019. gada pavasarim

DAP aicina iedzīvotājus iesaistīties īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrādē

Sventājas upes ielejā meklēs veidus, kā pasargāt dabas vērtības un vienlaikus saimniekot

Rucavas novadā Sventājas upes ieleja ir īpaši aizsargājamā teritorija, taču apsaimniekošanas trūkumu dēļ tā ir aizaugusi ar kokiem un krūmiem, savukārt upē bebri sagāzuši kokus, kas traucē attīstīt laivošanas tūrismu. Dabas aizsardzības pārvaldes aizsargājamo dabas teritoriju plāns, kura tapšanā aicina aktīvi iesaistīties iedzīvotājus, ļaus apzināt problēmas un meklēt risinājumus, kā pasargāt dabas vērtības un vienlaikus apsaimniekot teritoriju.

Sventājas upes ieleja ir viena nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopams Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājams biotops - klajas iekšzemes kāpas, kā arī Latvijā tikai dienvidrietumu daļā sastopamie platlapju meži ar parasto skābardi. Reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu saraksts Sventājas upes ielejā ir gana iespaidīgs.

Nelielās un vienlaikus gleznainās upītes krasts būtiski atšķiras Lietuvas pusē, stāsta zemju īpašnieks Jānis, kurš apsaimnieko tikai daļu no sava īpašuma. „Pārējais ir aizaudzis ar baltalksni, ir mazi gabaliņi ar ozolu mežu. Labi, to es saprotu, lai tur stāv un ir aizsargājams, bet lauksaimniecības zemi ļaujiet apstrādāt, jo mums tur nevajag ērču midzeni, bojā visu ainavu – tur nav nekas skaists. Mēs redzam, kas notiek Lietuvas pusē, tur smuki ganās govis, viss ir iztīrīts, nav neviena krūma, skaists upes krasts,” spriež Jānis.

Rucavā iedzīvotāji uzdod neskaitāmas jautājumus, līdz ar to, visticamāk, ierosinājumu, izstrādājot dabas aizsardzība plānu, netrūks.

Iedzīvotājam Andim ielejā pieder gan mežs, gan lauksaimniecības zeme: „Nedrīkstu pilnvērtīgi kopt mežus, piemēram, mazvērtīgo baltalksni vienā vietā varu, otrā nevaru. Līdz ar to teritorija degradējas.”

Pļavas upes krasti mēdz applūst un ir grūti apstrādājami, tāpēc, izstrādājot dabas aizsardzības plānu, tiek pieļauta iespēja, ka šajās vietās tiks veikti kādi meliorācijas darbi. Cilvēkiem ir interese Sventājas upē attīstīt arī laivošanas tūrismu, taču šobrīd tā ir pieejama tikai asu izjūtu cienītājiem.

Pašvaldībai Sventājas upes ielejā zemes nav daudz, taču iedzīvotājiem ir interese attīstīt teritoriju. „Lielākā interese ir tieši par laivošanas tūrismu, lai tas vispār būtu iespējams, bet šobrīd, kā mēs redzam, ir krituši koki un bebru dambji. Lai to legāli varētu sakopt, mums ir vajadzīgs apsaimniekošanas pasākums dabas aizsardzības plānā. Tikai pēc tam iedzīvotājiem ir iespēja piedāvāt laivošanas iespējas un attīstīt šo biznesu, kas, protams, ir pienesums pagasta ekonomikai, cilvēkiem ir ko darīt,” saka Rucavas novada domes izpilddirektors Edgars Bertrams.

Sventājas upes ieleja

Dabas skaitīšanas pagājušā gada rezultāti liek secināt, ka Latvijā saglabājušies tikai 18% no dabīgajām pļavām, kas nav gaidītais iznākums. Šobrīd Latvijā notiek iedzīvotāju informatīvās sanāksmes par to, ka sākta šādu dabas aizsardzības plānu izstrāde.

„Sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem un visām iesaistītajām pusēm sākam domāt par to, ko nākamajā desmitgadē var šajās teritorijās darīt, lai saskaņotu viedokļus, ko katrs grib darīt, lai sabalansētu cilvēku vēlmes ar dabas aizsardzību, lai abiem būtu labi,” norāda Dabas skaitīšanas projekta vadītāja Irisa Mukāne.

Dabas skaitīšanas projektā Latvijā kopumā jāizstrādā 20 dabas aizsardzības plāni. Pašlaik ir uzsākti 14, drīzumā sāksies vēl trīs. Kurzemes pusē ir vairākas vietas – Sventājas upes ieleja, kā arī Riežupe, Ventas un Sķerveļu ieleja -, kur plānu apspriešanas ar iedzīvotājiem gaidāmas 27.septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti