Uguņošanas troksnis Svētā Jāzepa klosterī nav dzirdams. Skan mūzika un māsas dejo. Deja nav liturģiska lūgšana un nav iekļauta dievkalpojuma kārtībā. Dejas meditācija ilgst visu dienu, un šodien māsas Diānas vadībā dejo 25 dalībnieces. Uz filmēšanu gan paliek drosmīgākās. Arī šāda lūgšana ir pārāk privāta, skaidro māsa Diāna:
"Lūgšana ir saruna. Šī lūgšana mūsu ordenī nāk no 12. gadsimta, kad ordeņa dibinātājs Svētais Dominiks lūdzās ar ķermeņa pozīcijām - tā ir arī saglabājušās. Viņš to darīja visu nakti, mēs to darām visu dienu. "
Pirms katras dejas izrunā, par ko tā būs. Šajā dejā viņas pārdomā, kas notika ar Jaunavu Mariju. Šīs meditācijas nodarbības ir atvērtas un tajās var piedalīties ikviens. Un tieši svētku laikā daudzi šādi grib patverties no svētku trokšņa.
"Pirmā man bija pagājušogad - visa steiga, burzma.. Biju ļoti priecīga, kad uzzināju, ka varu atnākt atkal saposties Ziemassvētku gaidīšanai," saka Daina Mežecka no Ziemeļvalstu biroja Latvijā.
Diānas mamma Irēna Cērmane atzīst, ka bērnībā Diāna gribēja gan dziedāt, gan dejot, bet nedejoja - dziedāja 'Knīpās un knauķos". Tagad Diānas vadībā var dejot un meditēt.
Dejas meditācijas jeb dejas kā lūgšanas nodarbības notiek divas reizes mēnesī gan Svētā Jāzepa klosterī, gan Rīgas Lutera draudzē. Te neviens nevaicā, kādai konfesijai piederi. Un - vai proti dejot. Viss, kas vajadzīgs, ir viegli apavi. Un vēlme lūgties šādi.
"Tā ir dvēseles deja ar Dievu, tā vienmēr prasa divus. Tas, kurš mani vada, vienmēr mani no jauna pārsteidz. Tā ir neatkārtojama deja, negaidīta deja un vienmēr jauna deja. To nevar iemācīties kā valsi, sambu vai rumbu, un tas ir tas skaistākais - dejot ar noslēpumu un vienmēr piedzīvot kaut ko jaunu," saka Diāna.
