Panorāma

Intervija ar Regīnu Ločmeli - Luņovu

Panorāma

Volkers: Eiropas ekonomika ir liels virzošais spēks pasaulei

Ukraina ir apņēmības pilna īstenot reformas

Sūtīs palīgus Ukrainai cīņā ar korupciju; iespējams, Strīķi vai Streļčenoku

Latvija drīzumā varētu nosūtīt uz Ukrainu korupcijas apkarošanas ekspertu, kas palīdzētu veidot jauno Ukrainas pretkorupcijas biroju. Netiek izslēgts, ka tas varētu būt pašreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks vai viņa vietniece Juta Strīķe, starp kuriem ilgstoši notiek konflikts.

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība")  sarunā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīziju otrdien Kijevā sacīja, ka lēmums par to, kuru KNAB darbinieku varētu sūtīt uz Ukrainu, vēl neesot pieņemts. Straujuma ir arī pārliecināta, ka Latvija var dot padomus Ukrainai šajā jomā par spīti daudzām problēmām, kas vajā KNAB.

“Mums ir labi izmeklētāji. Es nevarētu teikt, ka izmeklētāji nestrādā. Bet mums ir problēmas ar personālvadību konkrēti. Bet, ja jūs man jautātu kurš eksperts būtu, tad šodien es jums to nevaru pateikt, jo mums ir jāvienojas vispirms ar Ukrainas pusi. Valdībai ir jānolemj par naudu, bet tas ir tehnisks jautājums, jo mums ir vienošanās. Es nevaru pateikt, vai tas ir kāds no abiem [Streļčenoks vai Strīķe] vai neviens no abiem, jo šajā etapā nav konkrētu uzvārdu," saka Straujuma.

Ukrainas korupcijas apkarošanas birojam jau ir iecelts priekšnieks, bet pats birojs vēl nav izveidots - tas ir tikai tapšanas stadijā. 

Streļčenoka un Strīķes vārdi tiek neoficiāli minēti starp kandidātiem uz tā eksperta vietu, ko Latvija varētu nosūtīt uz Ukrainu, lai palīdzētu veidot jauno pretkorupcijas biroju. 

Arī konflikts starp vadošajām KNAB amatpersonām ilgst jau aptuveni divus gadus. Starp Strīķi un KNAB personiskā konflikta ar Streļčenoku dēļ ir izvērtušās vairākas tiesvedības. Streļčenoks vairākkārt ir parakstījis dokumentus, kuros atstādina vai atlaiž Strīķi no darba, savukārt viņa šos rīkojumus allaž ir apšaubījusi. Streļčenoks Strīķei pārmet viņa autoritātes noraidīšanu, kas izpaužas kā rīkojumu nepildīšana, toties Strīķe norāda, ka Streļčenoks nav kompetents ieņemt savu amatu.

Straujuma jau iepriekš vairākkārt ir izteikusies, ka situācija KNAB ir neapmierinoša un vismaz vienai no divām augstajām amatpersonām būs jāaiziet no darba birojā. Iespējamā korupcijas apkarotāja sūtīšana uz Ukrainu nebūs vienīgā palīdzības forma, ko Latvija dos Ukrainai. Jau iepriekš bija nolemts, ka Ukrainā strādās arī bijušais Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis, kurš kļūs par Ukrainas muitas vadītāju.

Savukārt Eiropas Komisijas vadītājs otrdien paziņoja par papildu 110 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu Ukrainas maziem un vidējiem uzņēmumiem. 

Cīņa ar korupciju ir tikai viena no reformām, ko Ukraina šobrīd īsteno. Tiek īstenoti arī daudzi citi pasākumi. Tomēr Eiropa bieži vien uzskata, ka pārmaiņas notiek pārāk lēni.

Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks tam nepiekrīt un saka, ka viņa valdības laikā izdarīts jau ir daudz. Tādēļ, lai parādītu pasaulei jau sasniegto, Kijevā tika organizēta Reformu konference.

 “Labākais veids, kā uzvarēt karā pret Krievijas vadīto agresiju, ir panākt, ka Ukraina ir veiksmes stāsts. Ukrainai ir jākļūst par piemēru ikvienai postpadomju sabiedrībai, parādot, ka ar reformām, uzcītību un neatlaidību ir iespējams panākt, ka dzīve kļūst labāka,” uzvēra Jaceņuks.

Tomēr nav zināms, vai valsts politiķi gribēs spert nepopulārus soļus, ja iestāšanos Eiropas Savienībā Ukrainai šobrīd neviens nav gatavs solīt pat attālā nākotnē. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzskata, ka Ukrainai būtu jāsaprot, ka pārmaiņas ir nepieciešamas viņiem pašiem, nevis kādam citam.

“Šajā gadījumā jau tiešām nebūtu jāmeklē kaut kāds ārējais burkāns. Šīs reformas Ukrainai ir jāīsteno pašai sevis dēļ, lai nostiprinātu ekonomisko konkurētspēju,” pauda Dombrovskis.

Pagaidām vienīgais skaidrais solījums, ko Eiropas Savienība un pārējās rietumvalstis var dot Ukrainai, ir vairāk naudas. To skaidri pateica arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, pie reizes paziņojot par papildu 110 miljonu eiro piešķiršanu Ukrainas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti