Kopumā policijai šogad ir izdevies apturēt astoņu bordeļu darbību, kuros aiz masāžas salonu izkārtnes ir sniegti seksuāli pakalpojumi. Astoņus bordeļus uzturēja seši suteneru grupējumi. Aizturētas 32 personas, no tām 10 apcietinātas. Grupējumi nodarbināja vairāk nekā 100 prostitūtu, lielākoties sievietes. Prostitūtām piemērots liecinieka statuss.
Ar šogad likvidēto sešu bordeļu darbību apturēta tikai daļa Rīgas un Jūrmalas tā saukto masāžas salonu darbība. Nevalstiskās organizācijas to sauc par aisberga redzamo daļu, tomēr policijas sasparošanos vērtē atzinīgi. Salīdzinot ar pērno gadu, ienesīgais bizness izjaukts lielākam skaitam suteneru nekā pērn. Policija saka – tāpēc, ka šis jautājums izvirzīts par prioritāti. „Mēs izvērtējām vienkārši tos riskus - cilvēktirdzniecība un organizētais sutenerisms saturēja vislielāko cilvēktirdzniecības risku. Attīstoties šim biznesam, būtu arī nākotnē lielāka iespēja pakļaut personas cilvēktirdzniecības riskam. 36 tieši no organizēto noziedznieku puses,” saka Valsts policijas pārstāvis Armands Lubarts.
Organizēto grupu dalībniekiem arestēts gan kustamais, gan nekustamais īpašums. Tā vērtība pārsniedz pusmiljonu latu. Policijas pārstāvji stāsta – biznesā iesaistītie varējuši atļauties dzīvot ar vērienu. Bordeļos, kuru darbība apturēta, neesot strādājuši nepilngadīgie. „Visas, kas bija, viņas labprātīgi strādāja, nebija ar varu, nebija ar spaidiem,” norāda Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieks Uģis Araks.
Nevalstiskās organizācijas šo labprātīgumu gan apšauba. Pieredze rāda, ka tas ir nosacīts. Jo vismaz pusei prostitūtu nav tuvu cilvēku, pie kuriem meklēt palīdzību, lai, piemēram, nomainītu profesiju. „No tiem stāstiem, kas ir bijuši "Martas" centrā, mēs neredzam nevienu brīvās gribas kripatiņu,” norāda resursu centra sievietēm „Marta” direktore Iluta Lāce.
Cietušie reti uzdrošinās par piedzīvoto ziņot likumsargiem, jo netic pozitīvam rezultātam. Iluta Lāce tāpēc uzskata, ka Latvijā būtu jāsoda arī pakalpojuma saņēmējs. „Es domāju, tas darbs būtu daudz veiksmīgāks un cietušās personas justos daudz drošāk, ja arī tās personas, kas viņas regulāri izmantojušas, kas ieņem cienījamus amatus, ka arī viņas būtu nosodāmas,” saka Lāce.
Šāda prakse ir sešās Eiropas valstīs – Lietuvā, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Zviedrijā un Rumānijā.