ĪSUMĀ:
- Šuplinska budžeta vietās augstskolās grib redzēt tikai skolēnus, kuriem vidējā atzīme bijusi vismaz 7.
- Uz budžeta vietu nevarētu pretendēt arī ar nesekmīgām atzīmēm.
- LTV noskaidroja, ka augstskolās budžeta vietās var iekļūt arī ar ļoti sliktiem eksāmenu rezultātiem.
- IZM argumentē, ka vidējā atzīme parāda skolēna motivāciju gada garumā.
- Studenti uzskata, ka IZM iniciatīva padarīs augstāko izglītību nepieejamu.
Studentu skaits pēdējo desmit gadu laikā sarūk, un ar pirmo piegājienu neizdodas aizpildīt pat budžeta vietas. Tāpēc parasti tiek uzņemti visi, kas vēlas, bet vēlāk aptuveni piektdaļa par valsts naudu studējošo studijas pārtrauc. Inženierzinātnēs un dabaszinībās atbirst pat vairāk nekā puse.
Ministre norādīja, ka pašlaik tiek meklēti optimālie risinājumi, lai panāktu, ka augstskolās ir motivēti studenti.
Augstskolas norāda, ka cīņā par budžeta vietu izšķirošs ir tieši vidējais rezultāts centralizētajos eksāmenos. Latvijas Televīzija aptaujāja lielākās universitātes un secināja, ka patlaban par valsts naudu studēt iespējams arī tad, ja vidējais vērtējums centralizētajos eksāmenos patiešām zems. Tiesa, tas atkarīgs tieši no konkurences un studiju programmas vai virziena.
Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē, kurā ir daudz mazāk budžeta vietu nekā citās lielajās universitātēs, zemākais eksāmenu vidējais vērtējums, ar kādu reflektants uzņemts budžeta vietā, ir 65%, kas baļļu sistēmā būtu 6 starp 7. Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), programmās, kas ir nosacīti grūtākas un kurās ir mazāka konkurence uz budžeta vietām, bez maksas iespējams studēt arī tad, ja vidējais vērtējums eksāmenos bijis tikai 43% - LU programmā “Matemātika” vai tikai 30% - programmā “Fizika”. Un 30% pēc baļļu sistēmas būtu 3 jeb nesekmīga atzīme. RTU programmā “Tehniskā tulkošana” budžeta vietā ticis students, kurš matemātikas eksāmenu nokārtojis ar vērtējumu 34%.
Vidējie rezultāti gan ir labāki. Vidējais budžeta vietas students Stradiņa universitātē eksāmenus nokārtojis ar gandrīz 80% pareizām atbildēm. Tuvu seko Latvijas Universitāte, bet RTU vidējo vērtējumu nerēķina, norādot, ka dažādos priekšmetos vidējais vērtējums svārstījies no 47% līdz 71%. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzstāj, ka augstskolām nāksies ņemt vērā arī vidējās atzīmes, jo tās parāda skolēna motivāciju un sasniegumus visa gada garumā.
"Vidējo eksāmenu rezultātu ietekmē ļoti daudzi parametri – gan tas, cik tajā dienā skolēns ir izgulējies, cik viņš ir sagatavojies, vai uzdevumi eksāmenos atbilst tieši tam, ko viņš iepriekš ir mācījies. Augstskolās budžeta vietās būtu jāstudē tikai tiem, kas ļoti labu sniegumu ir parādījuši vidusskolā un centralizētajos eksāmenos," komentēja IZM Augstākās izglītības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs.
"Skolu sistēmā ne vienmēr atzīme ir tā, kas parāda zināšanas. Un mēs nevaram paļauties tikai uz to, ka skolēns ir sekmīgs visos priekšmetos, līdz ar to viņš būs labs students," norādīja RSU Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētājs Māris Lapšovs.
Studenti satraucas, ka līdz ar striktākajām uzņemšanas prasībām valsts budžeta vietu skaits samazināsies un augstākā izglītība kļūs nepieejama.
"Šādas sasteigtas pārmaiņas virzās uz augstākās izglītības elitārismu un nepieejamību jaunajiem studentiem un esošajiem studentiem. Un tā vietā, lai virzītos uz augstāko izglītību, kā ir Igaunijā vai Ziemeļvalstīs, mēs ejam pilnīgi pretējā virzienā," uzsvēra Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina.
Diskusijas par pārmaiņām vēl turpināsies līdz šī gada beigām, un ministrijā norāda, ka patlaban piedāvātās prasības uzņemšanai budžeta vietā vēl varētu mainīties. Tas būšot atkarīgs no studentu ambīcijām.
KONTEKSTS:
Jau semestra sākumā izglītības politikas veidotāji rosināja augstskolās neuzņemt studētgribētājus ar zemiem centralizēto eksāmenu rezultātiem. Šuplinska precizēja – kritēriju paaugstināšana attiektos uz budžeta studiju vietām.
