"Ir vairākas lietas, kuras mums jāņem vērā. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) mantojumā mēs redzam, ka pedagogu algu pakāpeniskais pieaugums ir akceptēts, bet budžetā šādi līdzekļi nav plānoti. Iztrūkstošo summu tiek plānots panākt ar skolu optimizāciju," teica Šuplinska. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka reformās parasti cieš tie, kuri dzīvo tālāk no centra un mehāniska skolu slēgšana nebūs pašmērķis. "Jāskatās uz konkrēto gadījumu. Ja neizpildās kritērijs par skolēnu skaitu, bet skolotāji ir lab,i - jādomā, vai skolēnu skaits ir vienīgais kritērijs. Jābūt dialogam. Pašvaldībai jāpalīdz saprast, kas notiek ar infrastruktūru, ja skola tiek slēgta. Valstij jāiesaistās konsultanta lomā, kas redz, kāda iespēja ir izmantot resursu citiem mērķiem," sacīja Šuplinska.
Iespējamā izglītības ministre arī norādīja, skolas lietderību nevar vērtēt tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, bet ir jāskatās uz skolas pienesumu sabiedrībai. "Svarīgs reformas pienesums ir skolēnu talantu un spēju atvēršana. Ne katram bērnam ir zināšanu kalngals, kuru pieprasa centralizētie eksāmeni. [Dažreiz] bērnu nomāc ar noteiktas grūtības uzdevumiem, bet viņa talantu joma ir cita. Mēs dzīvojam digitālā laikmetā, ir zināšanu kopums, kuru var attīstīt," teica Šuplinska.
KONTEKSTS:
JKP ministru amatiem Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") veidotajai valdībai virza trīs ministrus. Partijai no ministru amatu kandidātiem politiskā pieredze ir tikai uz tieslietu ministra amatu virzītajam Jānim Bordānam. Viņš pirms pieciem gadiem bija tieslietu ministrs. Satiksmes ministra amatam tiek virzīts transporta nozares eksperts Tālis Linkaits, bet izglītības un zinātnes ministra amatam - pedagoģijas profesore Ilga Šuplinska. Ne Linkaitam, ne Šuplinskai nav pieredzes politiskos amatos.
