Panorāma

Rīgas dome soli no ārkārtas vēlēšanām

Panorāma

Pasniegtas Izcilības balvas kultūrā

Diskutē par augstskolu skaita samazināšanu

Šuplinska: Jautājums ir - cik pēc būtības un kvalitātes augstskolas atbilst savai misijai

Samazinoties studentu daudzumam, sāktas sarunas ar augstākās izglītības iestādēm par to tālāko nākotni. Par Latvijas apstākļiem nesamērīgi lielo augstskolu skaitu runāts gandrīz desmit gadu garumā. Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīva partija) norāda, ka pētniecībai varētu būt izšķiroša nozīme augstskolu pastāvēšanai nākotnē un budžeta vietu sadalē.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā ir 53 augstskolas, par pārāk lielo augstskolu skaitu runā jau gadiem.
  • Augstskolu infrastruktūra spēj uzņemt 160 000 studentu, reāli mācas 80 000.
  • Ministre: Pētniecībai varētu būt izšķiroša nozīme augstskolu pastāvēšanai nākotnē un budžeta vietu sadalē.
  • Bet par augstskolu skaitu katra iestāde runā nelabprāt un norāda, ka katram ir sava vieta.  
  • Augstskolās aizvien ir ļoti liels dažādu studiju programmu skaits, nereti tās dublējas.

Vai Latvijā vajadzīgas 53 augstākās izglītības iestādes? Augstskolu infrastruktūra un ēkas ļauj uzņemt ap 160 000 studentu, taču reāli mācās tikai 80 000, kas ir uz pusi mazāk, saka izglītības ministre.

“Jautājums ir par to, cik pēc būtības un pēc kvalitātes augstskolas atbilst tai misijai, kura tām ir izvirzīta.

Nekad nevar teikt, par cik samazinās vai kāds ir optimālais [skaits]. Vajadzētu domāt, cik augstskolas spēj nodrošināt efektīvu gan mūsu zinātnes attīstību, gan tautsaimniecības pievienotās vērtības radīšanu,” sacīja ministre.

Ministre sākusi pirmās tikšanās ar vairākām augstskolām. Un pieteiktās reformas augstākajā izglītībā nozīmē, ka tieši pētniecībai varētu būt izšķiroša nozīme augstskolu pastāvēšanai nākotnē un budžeta vietu sadalē.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai ir plāns, pēc kura vērtēt, vai visām piedāvātajām studijām ir nākotnes potenciāls.

“Protams, ir studējošo skaits un studējošo interese par konkrētām programmām. Tas noteikti bija pamata faktors, kāpēc mēs vienas vai otras programmas iekļāvām konsolidācijas plānā. Par augstskolu skaitu es domāju, ka katrai augstskolai ir sava vieta,” pauda Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule.

Bet par augstskolu skaitu katra augstākās izglītības iestāde runā nelabprāt un norāda, ka katram ir sava vieta.  

Augstskolās aizvien ir ļoti liels dažādu studiju programmu skaits. Nereti studiju programmas ir ļoti līdzīgas vai tās dublējas, un ir jautājums par to, vai ir lietderīgi atvērt studiju programmu kursā, kurā ir tikai desmit vai pat mazāk studentu. Latvijā patlaban ir vairāk nekā 900 dažādas studiju programmas, lai gan pirms dažiem gadiem aprēķināts, ka pilnībā pietiktu ar 600.

“Tas, kas ir daudz vai kas ir maz, ir sarežģīts jautājums. Vai Latvijā ir par daudz studiju programmu? Grūti pateikt. Es nedomāju, ka tas ir kaut kas dramatiski šausmīgs Latvijas valstij,” sprieda Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis.

Pirmais par augstskolu apvienošanu un likvidēšanu pirms gandrīz desmit gadiem runāja bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Tam, ka augstskolu apvienošanas process ir neizbēgams, piekrita arī visi nākamie nozares ministri.

Taču šo gadu laikā augstākās izglītības iestāžu skaitā lielu izmaiņu nav. Viens no nesenākā atmiņā palikušajiem gadījumiem ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas slēgšana 2017. gadā, kam sekoja skaļi protesti pie valdības un toreizējā ministra solījums – piebremzēt un citās augstskolās konsolidēt vien studiju programmas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti