Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Ilzi Jansoni

Rīta Panorāma

Intervija ar Ingu Šteimani, Reini Sējānu un Gati Zaķi

Intervija ar Ilgu Šuplinsku

Šuplinska aicina augstskolas konceptuāli pārdomāt savu lomu mūsdienās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Augstskolu un augstākās izglītības lomai ir jāmainās atbilstoši mūsdienām, un no zināšanu krātuvēm augstskolām jākļūst par dinamiskiem centriem, LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Ministre aicināja augstskolas pārdomāt augstskolu lomas maiņu konceptuāli. Viņa norādīja, ka ir kardināli mainījusies augstākās izglītības joma un ka augstskolām no zināšanu krātuves un vienīgās vietas, kur zināšanas var iegūt, jākļūst par dinamisku centru.

Šuplinska norādīja, ka mūsdienās cilvēki zināšanas var iegūt arī pašmācības vai tālmācības ceļā un nereti nozarēs, kur uzreiz nav nepieciešams diploms, studenti sāk strādāt un vajadzīgas praktiskās zināšanas apgūst paši un studijas neturpina. 

Un pārmaiņām ir jābūt gataviem pat nevis šodien, bet bija jābūt jau vakar, norādīja ministre. Viņasprāt, ir nepieciešams koncentrēt augstskolās labākos cilvēkresursus, finanses un infrastruktūru, jo Latvijā institūciju skaits uz iedzīvotāju skaitu ir pārāk liels, lai panāktu labus rezultātus.

Ministre teica, ka augstskolās mācībspēku rindās nenotiek paaudžu nomaiņa, pietrūkst jaunu cilvēku izglītībā, bet mūsdienu izaicinājumi ir pārāk ātri, mobili, starpnozaru aspektā skatāmi.

Viņa arī skaidroja, ka viens no veidiem, kā virzīt augstskolu stratēģisku attīstību ir piedāvātās augstskolu padomes, kurās būs pieci  augstskolu pārstāvji un seši eksperti no ārpuses, un padomei būs lielāka neatkarība, lielākas ekspertīzes iespējas un atbildība skatīties stratēģiskus attīstības jautājumus, budžetu un rektora konkursa jautājumus.

Pašlaik ministrija gatavo konceptuālo ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu, un šobrīd “tur slīpēt katru vārdu… Latvija perfekti raksta stratēģiskus dokumentus, bet vai tos izpilda..”, bet tagad ir svarīgāk ātrāk nonākt līdz izpildei, sacīja Šuplinska. Viņa arī norādīja, ka ministrija turpinās sadarboties ar nozari un uzklausīt ieteikumus un priekšlikumus, kad sekos darbs jau pie konkrētiem likumu grozījumus.

Taču jau tagad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ņēmusi vērā nozares viedokli un mainījusi universitātes statusa piešķiršanas kritērijus, pieļaujot, ka statusu var saņemt arī tad, ja iestādē ir mazāks studējošo skaits. Ministre skaidroja, ka notiks zinātnisko institūciju izvērtēšana, un, ja būs saņemts augsts novērtējums, studējošo skaita kritēriju neņems vērā.

Šuplinska sacīja, ka tā ir iespēja pierādīt savas spējas arī mazākajām iestādēm.   

KONTEKSTS:

Augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas stratēģijā, ko pagājušā gada nogalē prezentēja IZM, piedāvāts gan mainīt iestāžu tipoloģiju, gan arī augstskolās veidot īpašas padomes. Ieceri jau plaši kritizējušas teju visas izglītības nozares organizācijas, īpašas bažas ir divām reģionu universitātēm par iespējamu statusa zaudēšanu pēc ministrijas virzītajām prasībām. Tikmēr jaunie zinātnieki mudina no reformas neatteikties.

Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā jau iepriekš rosinājusi mainīt Latvijas augstskolu pārvaldības modeli, lai augstskolu stratēģiskajā vadībā iesaistītu ekspertus ar starptautisku pieredzi, darba devēju pārstāvjus, kā arī augstskolu absolventus.

Diskusija par modeļa maiņu bijusi jau iepriekš. Par to runāja arī bijušais nozares ministrs Roberts Ķīlis. Pašlaik diskusija par iespējamām pārmaiņām Latvijas augstskolu pārvaldības modelī aktualizētas līdz ar pretrunīgi vērtētajām LU rektora vēlēšanām un valdības atteikšanos apstiprināt rektora amatā Indriķi Muižnieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti