Diezgan īsā laikā savākta gandrīz puse nepieciešamās summas, kas pētniekiem ļauj jau pamazām sākt darbu. Otrdien arī Latvijas Veterinārārstu biedrība stāstīs par aktualitātēm bīstamās suņu saslimšanas izpētē un par jaunāko saslimšanas statistiku.
Šī ir pirmā reize, kad labdarības organizācija „ziedot.lv” vāc naudu pētījumam. Taču, kā atzīst organizācijas vadītāja Rūta Dimanta, pētījums jau ir instruments problēmas risināšanai, līdzīgi, kā zāles kādas slimības ārstēšanai.
„Tas parāda arī sabiedrības briedumu, ka sabiedrība pati ir gatava risināt problēmas, ja saprot, ka ar valsts institūcijām nevar tikt galā,” saka Dimanta.
Dimanta norāda, ka acīmredzot sabiedrībai suņiem tik bīstamās slimības – barības vada dilatācijas - izpēte ir svarīga. Jo nepilnās divās nedēļās savākti aptuveni 14 000 eiro, tā ir gandrīz puse nepieciešamās summas.
„Un šis nu ir tas gadījums, kad pētījums par šo suņu saslimšanu, kam raksturīga barības vada paplašināšanās, ir bijis strupceļā. Gan iedzīvotāji mums bija zvanījuši un lūguši, vai mēs nevaram vākt ziedojumus, gan, kas ļoti svarīgi, Latvijas Veterinārārstu biedrība un Latvijas Ārstu biedrība atnāca uz sarunu. Galvenais ir izpētīt, saprast, kas ir cēlonis,” uzsver Dimanta.
Veterinārārsti pirmos trauksmes zvanus par suņu barības vada dilatācijas uzliesmojumu sāka zvanīt pirms gada. Pēkšņi Latvijā uzliesmoja iepriekš reta saslimšana. Pētnieku veterinārārstu grupa aptaujāja saslimušo suņu saimniekus un atklāja, ka 94% no tiem ir savus suņus ēdinājuši ar „Tukuma straumes” ražoto barību “Dogo”.
Slimības skarto suņu skaits mērojams simtos, norāda veterinārārsti, daļa jau miruši. Tomēr Pārtikas un veterinārais dienests šajā barībā neko normām neatbilstošu neatklāja. Veterinārārstu biedrība nolēma pati meklēt slimības cēloņus, un no Zemkopības ministrijas saņēma naudu pētījumam, taču pētījums aprāvās nepabeigts. Vairāk naudas ministrija nedeva.
„Doma virzīties tieši pēc tā paša pētījuma plāna, kas bija zināms Zemkopības ministrijai jau 2015.gada maijā. Noskaidrot maksimāli visus iespējamos neirotoksīnus, kādi ir pasaulē zināmi, kas var šādu te simptomātiku izsaukt. Jo pagaidām ir noskaidrota no tiem tikai daļa. Faktiski pētījums palicis pusē,” saka Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.
Pētnieki pārbaudīs gan ievāktos paraugus no suņu līķiem, gan arī barību. Turklāt jau šobrīd savāktā summa ļauj pētniekiem sākt darbu, nesagaidot, kad būs visa nepieciešamā nauda. Pētnieki drīzumā sagatavos histoloģiskos paraugus un iegādās reaģentus, lai varētu sūtīt konsultantiem uz ārvalstīm, kur arī veiks lielāko daļu pētījuma.
„Faktiski no decembra jau daudzi pasaules labākie speciālisti toksikologi, epidemiologi, patologi, barības vada speciālisti nav lieguši savu padomu un ir gaidījuši mūs, kad mēs nāksim ar saviem paraugiem, bet nu tā mēs pagaidām esam tepat Latvijā,” atklāj Konopore.
Ziedojumu summas pētījumam atšķiras - no viena centa līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Kopumā ziedoti aptuveni 14 tūkstoši eiro, nepieciešams 31 tūkstotis. Pārsvarā ziedo privātpersonas. Taču, kā vēsta ziedot.lv mājas lapā pieejamais ziedotāju saraksts, viens no ziedotājiem ir, piemēram, Ogres veterinārā ambulance.
„Iesaistījos vairāku iemeslu dēļ, bet galvenais jau tāpēc, ka pētījums nav pabeigts,’ saka Ogres veterinārās ambulances vadītāja Inga Bauģe.
Viņa stāsta, ka tieši ārsti ir ļoti ieinteresēti, lai būtu zināmi cēloņi, kāpēc slimība Latvijā tā attīstās. Un tā, kā valsts nav gatava šobrīd palīdzēt, ziedošanā iesaistījās arī Bauģes vadītā klīnika. Turklāt klīnikas lokā arī ir pacienti ar barības vada dilatāciju.
"Ne viens vien pacients, un viņi jau nekur nepazūd. Viņi jau tagad ir uz mūžu mūsu pacienti, mēs jau diemžēl nevaram šo slimību izārstēt, tā ir hroniska un nav izārstējama. Barības vada paplašinājums paliek dzīvniekam uz mūžu, un viņam vai nu jāvar sadzīvot vai jāaiziet bojā," saka Bauģe.
Veterinārārstu biedrībā stāsta, ka arī ir kolēģi, kuri ziedo nevis naudu, bet savu laiku pēc darba, lai varētu notikt slimības izpēte. Turklāt visi veterinārārsti bez nekādas atlīdzības vāc dzīvniekus kontrolgrupai. Medijos izskanējis, ka daudzi veterinārārsti ir neizpratnē, kāpēc valsts iestādes pret šo problēmu neizturas nopietni un uzraudzītāji savu darbu nedara līdz galam. Tagad, vācot ziedojumus, ziedot.lv projekta pieteikumā norāda, ka projekts Latvijas sabiedrībai vērtējams kā ļoti svarīgs, lai novērstu bažas, ka potenciālais neirotoksīns varētu būt no barības izejvielām, tostarp graudos, ko izmanto lopbarības ražošanā un cilvēku pārtikā.
