Starp Latvijas valdību un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem valda liela vienprātība par Latvijas prezidentūrai izvirzītajām prioritātēm - mērķi ir ambiciozi un savienībai ļoti vajadzīgi, Tā pēc tikšanās ar premjeri Laimdotu Straujumu cetutrdien Rīgā norādīja Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.
Viņš pauda, ka Latvija varēs dot savu ieguldījumu Latvijas un ES kopīgi nosprausto mērķu sasniegšanā. Tomēr, Latvijai nevajadzēs vienai pašai domāt, piemēram, par Grieķijas ekonomiskajām problēmām.
Gan viņš, gan Latvijas premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) norādīja, ka Latvijas prezidentūras prioritātes būs ES ekonomiskā attīstība, digitalizācija un ES lomas stiprināšana starptautiskajā arēnā.
Premjere atgādināja, ka Latvijas prioritāšu sarakstā ir trīs galvenie temati. Viens ir digitālā sfēra, kas skars kiberdrošību un vienota digitālā tirgus izveidi Eiropā. Otrs - risinājumi Eiropas Savienības lomas palielināšanai pasaulē, tostarp kaimiņvalstu politikas stiprināšana un ārējās drošības risinājumi. Trešā prioritāte ir Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšana. Tā ietver ambiciozus plānus, piemēram, Enerģētiskās savienības izveidošana, lai mazinātu atkarību no Krievijas, un 315 miljardu eiro vērta investīciju plāna radīšana.
„Visiem nepieciešamajiem tiesiskajiem aktiem jābūt sagatavotiem mūsu prezidentūras laikā, lai nākamajā pusgadā šī investīciju programma varētu sākt strādāt. Kopumā es jutu atbalstu no parlamenta grupām mūsu prioritātēm,” pauda Straujuma.
„Sešos mēnešos visi iecerētie projekti nebūs pabeigti, bet svarīgi, ka tie tiks sākti. Šie projekti sniegsies ilgākā termiņā, tos pārņems nākamās prezidentūras. Mans iespaids ir, ka šeit, Rīgā valdība ir gatava pievērsties izvirzītajiem jautājumiem. Es šajā prezidentūrā sajūtu daudz izlēmības un vēlmi konstruktīvi strādāt,” atzina Šulcs.
Šī ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulca pirmā vizītē Latvijā, un līdz ar viņu Rīgā ieradās Eiroparlamenta politisko grupu vadītāji. Mērķis - apspriest gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā un saskaņot sadarbību ar Eiropas Parlamentu.
Galvenokārt tika apspriestas trīs prioritātes, kuras Latvija izvirzījusi līdz ar abām parējām tā dēvētās trio prezidentūras valstīm - pašreiz prezidējošo Itāliju, un Luksemburgu, kas kopienas vadības grožus pārņems pēc Latvijas.
Kopīgā preses konferencē ar Latvijas premjeri Straujumu Mazajā Ģildē Rīgā Šulcs uzsvēra enerģētikas savienības izveides nepieciešamību. Viņš vairākkārt pieminēja arī Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera nesen izklāstīto izaugsmes plānu, kura mērķis ir kopienā radīt 315 miljardu investīcijas. Kaut plāns ticis daudz kritizēts par to, ka sākotnējie ieguldījumi paredzēti pārāk mazi, Šulcs pauda cerību, ka tas atjaunos investīcijas Eiropā.
„Par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta prioritātēm ir liela viedokļu vienprātība. Latvijai ir vērienīgi mērķi: Junkera 300 miljardu eiro investīciju plāns, iekšējais digitālais tirgus un enerģētikas savienība. Darbs pie šo mērķu īstenošanas turpināsies ilgtermiņā, bet pirmie seši mēneši būs īpaši nozīmīgi, lai sāktu realizēt šos mērķus,” sacīja Šulcs.
„Valdība Latvijā ir izlēmīga, tai piemīt drosme risināt šos jautājumus. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka mazu valstu prezidentūras ir ļoti saistītas ar reformu panākumiem,” uzsvēra EP priekšsēdētājs.
Straujuma savukārt norādīja, ka Latvijai prezidentūras laikā būs aktīvi jāstrādā ar tiesisko aktu izstrādi, kas nepieciešami Junkera investīciju plāna īstenošanai. Paredzēts, ka programma sāks darboties nākamā gada vidū.
Eksperti jau brīdinājuši, ka Latvijai prezidentūras laikā būs jārēķinās ar pastiprinātu spiedienu no Krievijas puses, līdzīgi, kā to pirms gada piedzīvoja Lietuva. Šulcs no savas puses atgādināja, ka Eiropas Parlaments un Ukraina nesen vienlaikus ratificēja Eiropas Savienības asociācijas līgumu, tādā veidā parādot atbalstu Kijevai. Bet rietumvalstu un Krievijas saspīlējuma atrisināšana ir Kremļa rokās, pauda Šulcs.
„Es ceru, ka Krievija atgriezīsies pie racionālas politikas. Attiecības starp Krieviju un Eiropas Savienību šobrīd nav normālas, un tas ir noticis Krievijas rīcības dēļ. Krīzi neizraisījām mēs, un mūsu vēstījums ir skaidrs - ja Krievija vēlas iesaistīties sarunās, lai atgrieztos pie normālas drošības politikas, mēs esam gatavi to apspriest. Bet vispirms mums ir nepieciešams redzēt skaidru attieksmes maiņu no Krievijas,” sacīja Šulcs.
Straujuma savukārt norādīja, ka Latvija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts un Eiropas Savienība uzmanīgi sekos, kā attīstīsies notikumi Ukrainā un Krievijā, un attiecīgi rīkosies.
Vaicāta par to, vai ir iespējama sankciju pastiprināšana pret Krieviju, Straujuma norādīja, ka viss ir atkarīgs no notikumu attīstības Ukrainā.
"Neviena ES valsts nevēlas nedz Aukstā kara atgriešanos, nedz jebkādas sankcijas. Tajā pašā laikā mēs nevaram neievērot, ka viena valsts atņem otrai valstij gabalu un to pievieno sev. Attieksme [pret šādu politiku] būs jāparāda. Es šodien nevaru pateikt, kāds būs virziens, jo viss atkarīgs no tā, kas notiks Ukrainā (..) Sankcijas palielināt, samazināt – tas būs atkarīgs no tā, kas notiks Ukrainā,” teica Straujuma.
Abas amatpersonas arī pajokoja, ka īstās sarunas par Latvijas prezidentūru notikušas jau vakar, kad Šulcs pēc ieilgušām sarunām Briselē izlīdzējis Straujumai un uzņēmis viņu savā čarterlidojumā uz Rīgu.
“Tā bija viena no efektīvākajām prezidentūras sagatavošanām, kādas esmu piedzīvojis. Divas stundas sēdēju Straujumas kundzei blakus un, ierodoties Rīgā, viss jau bija atrisināts,” jokoja Šulcs.
Latvijas prezidentūra ES sāksies līdz ar nākamā gada sākumu. Latvija prezidējošā valsts būs līdz nākamā gada vidum, kad to pārņems Luksemburga. Latvija prezidentūru pārņems no Itālijas.
