Vēstulē prezidentam norādīts, ka, lemjot par novadu reformu, deputāti noraidīja atsevišķa Suitu novada veidošanu. Tāpat nolemts, ka Alsungas novads turpmāk atradīsies Kuldīgas novadā.
“Suitu parlamenta” ieskatā līdz ar novadu reformu “Latvija ir nostājusies līdzās valstīm, kuru teritorijā mērķtiecīgi tiek veikta UNESCO atzītā pasaules nozīmes kultūras mantojuma iznīcināšana”.
Vēstulē arī pausts, ka suitu izzušana Latvijā var būt vien pāris nākamo paaudžu jautājums, ja tiks slēgtas vietējās skolas un nebūs ekonomisko priekšnoteikumu jaunās paaudzes noturēšanai uz vietas. “Kā valsts kompensēs suitiem mūsu tā jau nelielo lokālo finanšu resursu pārpumpēšanu uz jauniem novadu centriem, sākot ar 2021. gadu? “ jautāts vēstulē.
Arī Alsungas domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa ir viena no tiem pašvaldību vadītājiem, kuri lūguši Valsts prezidentu jauno novadu reformu apturēt. Viņa LTV norādīja, ka mazie novadi var būt veiksmīgi un turpināt pastāvēt, taču jaunās reformas rezultātā iedzīvotāji zaudēs tiesības lemt par savu nodokļos samaksāto naudu – lemttiesības nonāks administratīvā centra rīcībā.
“Pret mums izturas, kā pret aunu baru, un vēl no Rīgas grib pamācīt, kur mums labāk ganīties,” sacīja Kalniņa.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
