Pagājušā nedēļā Rīgas pilī Levits vienkopus bija aicinājis vēsturniekus, pētniekus, valodniekus, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, šīs jomas ekspertus, lai spriestu par viņa iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem, kā arī latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtspējas un attīstības plānu.
"Prezidents grib sadarbību redzēt vairāk horizontālu nekā vertikālu, pie kā jau suiti iepriekš ir strādājuši. Tas, ko mēs nespējām panākt, ir horizontālā politika, horizontālā sadarbība daudzās jomās, ne tikai kultūras jomā. Mums izdevās sadarbības memoranda ietvaros vienoties tikai vertikālā virzienā, tātad kopiena, biedrības, pašvaldības, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Kultūras ministrija un UNESCO Nacionālā komisija. Bet, lai šī kultūrtelpa būtu dzīvotspējīga, mums arī ļoti nepieciešams ekonomiskais un arī izglītības faktors," uzsvēra Suitu etniskā kultūras centra vadītāja Dace Martinova.
Lai noturētu jauno paaudzi suitu kultūrtelpā, ir jābūt ekonomiskajam atbalstam no malas, citādi suitiem gaidāms līdzīgs ceļš kā lībiešiem vai kuršu ķoniņiem, šādu salīdzinājumu minēja Suitu parlamenta vadītājs Grigorijs Rozentāls, vienlaikus minot piemērus Igaunijā, kur situācija esot citāda.
"Mums ir ļoti laba sadarbība kopš 2007. gada ar tādām igauņu kopienām kā kihnu, setiem. Mūs pārņem skaudība, skatoties kā Igaunijā šīs lietas nostādītas. Igaunijā tās ir nostādītas ļoti vienkārši, ir lauku kopienas. Mums nav savu pilsētu, mums nav savu lielu attīstības centru, kas nodrošinātu ekonomisko izaugsmi," norādīja Rozentāls.
Viņš pastāstīja, ka Igaunijā ir izveidotas speciālas ekonomikas un kultūras atbalsta programmas, citāds ir arī reģionālās reformas iznākums.
"Kultūras uzturēšana, pētniecība, attīstība – tam ir vajadzīgi resursi, lai attīstītu. Trešā lieta, ko izdarīja Igaunijā pēc igauņu pēdējās administratīvi teritoriālās reformas, visām šīm kopienām iedeva savas pašvaldības, lai tām ir sava pašpārvalde, kurai iedzīvotāji maksā nodokļus, un pašvaldība lemj, kādām prioritātēm nauda tiek tērēta. Latvijā ir neliela dotācija no Kultūras ministrijas, mums nav nekāda atbalsta šeit ekonomikai, mums nupat atņēma pēdējo pašvaldību – Alsungas novadu, kas bija patstāvīga pašvaldība. Mums nekā no tā nav," sacīja Rozentāls.
Suitu etniskā kultūras centra vadītāja Dace Martinova sprieda, ka jebkurā gadījumā kultūras jomā sadarbība starp novadiem turpināsies arī pēc jauno novadu izveidošanas, kur Alsunga jau iekļausies Kuldīgas novadā.
"Piederībai ir trīs juridiskie biedri, un tās ir visas trīs suitu pašvaldības – Kuldīgas novada pašvaldība, Alsungas novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība. Mēs esam definējuši viedokli, ka mēs esam gatavi sadarboties jebkādās robežās, sadarboties tieši kultūras jomā, suitu kultūrtelpas saglabāšanas un attīstības popularizēšanas jomā, bet atturēties no viedokļiem citās jomās, kas saistīti tomēr ar politiku vai reģionālo reformu, kur tad viedokļi saduras un nav vienprātības," atklāja Martinova.
Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa cer, ka otrdien gaidāmajai diskusijai par suitu kultūrtelpas identitāti un attīstību, kā arī Levita rosinātajai likuma iniciatīvai par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm būs kāds rezultatīvs iznākums.
"Šī beidzot būs prezidenta apņēmīga rīcība. Skatoties uz to, kas notika ar administratīvi teritoriālo reformu, jauno likumu, tad tur mēs nesagaidījām prezidenta rīcību, kurš aizstāvētu visus Latvijas iedzīvotājus. Mēs ceram ar šo iniciatīvu, ka tā pārvērtīsies likumprojektā, kas nebeigsies ar to, ka mums būs tiesības valkāt tautastērpus un padziedāt, bet kāda reāla rīcība, kas tiešām stimulē un atbalsta ekonomiku, lai šajā vietā cilvēki nevis aizplūst uz pilsētām, kā tas pašreiz izskatās pēc jaunās reformas, bet saglabātu šeit dzīvesvietu un interesi dzīvot, jo kultūra un nemateriālais kultūras mantojums var saglabāties tikai tad, ja vietā ir cilvēki, kuri šo kultūru ikdienā kopj," pauda Kalniņa.
Domes priekšsēdētāja apstiprināja, ka šonedēļ, visticamāk, Alsungas novada dome Satversmes tiesā iesniegs sagatavoto pieteikumu, kas paredz Alsungas novada iekļaušanu Kuldīgas novadā atzīt par prettiesisku. Satversmes tiesā plāno vērsties arī Suitu parlaments.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Valsts prezidents Egils Levits saņēmis 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
