Šobrīd kultūrtelpa atrodas triju novadu – Alsungas, Kuldīgas un Ventspils – teritorijās, tāpēc suiti ir ar lielu pieredzi, kā saglabāt savu identitāti un vienot kultūrtelpu, neesot vienā administratīvajā teritorijā.
Diskusijā izskanēja aicinājums pēc lielāka valsts atbalsta ne tikai mantojuma nodošanā nākamajām paaudzēm, bet arī ekonomikas attīstībai.
Vēl tiek iemēģinātas balsis un dūdas, mazie iesildās deju soļiem – tas viss, lai nopietno diskusiju ar Valsts prezidentu Egilu Levitu par suitu kultūrtelpas identitāti un attīstību padarītu krāšņāku.
Uz diskusiju aicināti gan dažādu ar suitu kultūrtelpas saglabāšanu saistītu biedrību pārstāvji, gan vietējie iedzīvotāji, gan arī visu trīs Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldību pārstāvji. Lai arī UNESCO suitu kultūrtelpa kā Nemateriālās kultūras mantojums, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā iekļauta jau 2009. gadā un suiti ir pirmie un pagaidām vienīgie Latvijā, kam to izdevies izdarīt, valsts atbalsta bijis maz.
Etniskās kultūras centra “Suiti” vadītāja Dace Martinova uzsvēra, ka paši daudz darījuši izglītībā un kultūrā, un uzskata, ka valsts prezidenta iniciatīva nodrošinās prognozējamību finansējuma piesaistē dažādiem projektiem.
Martinova norādīja, ka iecerētais likumprojekts ir “solis uz priekšu ar cerībām, ka arī citas kultūrtelpas tiks akcentētas un saņems atbalstu, kaut vai tas jau būtu daudz, ja dažādu nozaru dokumenti tiktu savstarpēji saskaņoti, tas arī daudz ko palīdzētu”.
Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis pauda, ka “būtu jādomā ne tik daudz par robežām, manuprāt, tas lielgabals jātēmē, lai ir šis valsts mērķtiecīgais atbalsts kultūrtelpai”.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Alsungas novads būs Kuldīgas novada sastāvā, tāpēc arī šai diskusijā izskanēja bažas, vai suiti spēs saglabāt savu identitāti, turklāt svarīga ir ne tikai kultūras, bet arī ekonomiskā attīstība, piemēram, infrastruktūras sakārtošana, uzņēmējdarbības attīstīšana.
Diskusijas kultūrvēsturiskajās zemēs Valsts prezidents rīko, lai pirms likuma iniciatīvas iesniegšanas Saeimā uzklausītu vietējo cilvēku ieteikumus.
“Suitiem pašiem ir jādzīvo, jādod tālāk suitu mēle, ikdienā dzīvot ar šo kultūru, un tad valsts nāktu palīgā un jānāk palīgā, lai to atbalstītu,” teica Levits.
Vēsturisko zemju kartē ir lielākas kultūrtelpas, piemēram, Kurzeme, Sēlija, Latgale, Vidzeme, Zemgale, un mazākas, kā suiti un lībieši.
Valsts prezidents šo likuma iniciatīvu Saeimā plāno iesniegt septembrī.
KONTEKSTS:
Saeima pēc piecu dienu darba, opozīcijai un pozīcijai vienojoties par priekšlikumu atsaukšanu saistībā ar “Covid-19” izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, otrajā lasījuma atbalstīja novadu reformu, saskaņā ar kuru nākotnē Latvijā būs 40 pašvaldības – piecas lielās pilsētas un 35 novadi. Latvijā saistībā ar reformu notika plaši protesti.
