"Oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisija jau nostrādājusi vairāk nekā divas trešdaļas no pilnvaru termiņa, kas noslēgsies janvāra beigās. Turpmākajām sēdēm izstrādāts intensīvs grafiks, katru reizi iztaujājot vismaz trīs personas. Kā pirmo pēc trīs nedēļu pauzes deputāti uzklausīja „Lattelecom” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi.
"Attiecībā par tikšanos ar Ainaru Šleseru viesnīcā "Rīdzene" varu paskaidrot, ka šādas tikšanās ir bijušas vairākas. Precīzu tikšanās laiku un norisi es, protams, nevaru apstiprināt, jo no šīm tikšanās reizēm ir pagājuši vairāk nekā astoņi gadi," skaidroja Gulbis.
Viņš norādīja, ka šādas tikšanās ar politiķiem nav nekas neparasts, un viņš vienmēr esot spējis izvairījies no interešu konflikta situācijām. Gulbis ar Šleseru esot apspriedis sakaru nozares aktualitātes, nevis kādas shēmas ar valstij piederošajām "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) un "Lattelecom" kapitāldaļām.
Pēc Gulbja uz deputātu jautājumiem par oligarhu ietekmi laikrakstā „Diena” atbildēja avīzes bijušais galvenais redaktors Guntis Bojārs.
"Ne reizi man nav bijis tā, ka es nestu kādu rakstu kādam rādīt. Ja runā par kādām ietekmēm, tad tas, kur es teiktu, jā, kaut kādā ziņā īpašnieki bīdīja savas intereses, tā bija komentāru nodaļa," sacīja Bojārs.
Savukārt kā trešo deputāti uzklausīja bijušo Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, kura izvaicāšanai deputāti daudz laika neveltīja, jo Straume liecības jau sniedzis tiesībsargājošajām iestādēm.
Uz komisiju bija uzaicināts arī Aivars Lembergs, tomēr viņam šajā laikā bija jāpiedalās tiesas sēdē. Lembergs pats ieteicis viņa iztaujāšanu pārcelt uz janvāra sākumu, kam deputāti piekrita. Savukārt nākamnedēļ uz sēdi ieradīsies bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.
"Vienotības" frakcijas deputāts Andrejs Judins tikmēr rosināja kādā no nākamajām sēdēm izvaicāt bijušo Drošības policijas priekšnieka vietnieku Juri Leitieti. Judins norādīja, ka sēdei jābūt slēgtai, jo tajā tiks skarta slepena informācija. Tas nozīmē, ka sēdi nevarēs vadīt komisijas priekšsēdētāja Sudraba, jo viņai joprojām nav izsniegta pielaide valsts noslēpumam.
"Tā nav normāla situācija, un mums ir daudz nenormālu situāciju, un man, atklāti sakot, ļoti nepatīk. Es gribu izmeklēt konkrētas lietas, un man visu laiku ir jāatbild, ko neizdarīja Sudraba.
Un arī šodien tāds gadījums, ka trīs nedēļas mums nebija sēdes, un šodien Lembergam izveidojās situācija, ka viņš varēja neatnākt. Tā kā darbs ir organizēts komisijā, skaidrs, ka šeit ir problēmas. Man principā šķiet, ka vienam pašam man būtu vieglāk strādāt," sprieda Judins.
"Jebkurā gadījumā es joprojām gaidu atbildes, un skatīšos, kādas būs tālākās rīcības, bet nekas man netraucē šobrīd vadīt komisijas sēdes pilnvērtīgi, un jūs redziet, ka komisijas sēdes pilnvērtīgi notiek.
Visi ir saņēmuši iespēju uzdot visus jautājumus un saņēmuši atbildes uz šiem jautājumiem. Komisijas sēdes piedevām vēl lielākoties ir absolūti atklātas sēdes, un arī iepazīties ar informāciju, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, kas ir visi kriminālprocesa materiāli, es to pilnībā esmu darījusi un daru," sacīja Sudraba.
Problēmas tajā, ka Sudrabai nav pielaides valsts noslēpumam, nesaskata arī Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība), kuram kā komisijas sekretāram šādos gadījumos būtu jāuzņemas vadītāja funkcijas.
Judins stāsta, ka izbeigtās lietas materiālos, ar kuriem iespējams iepazīties komisijas deputātiem, skaidri redzamas valsts sagrābšanas pazīmes. Deputāts cer panākt atsevišķu dokumentu publiskošanu, tikmēr Sudraba atgādina, ka komisijas pieaicinātie tiesību eksperti par šādu iespēju ir skeptiski.
Jau vēstīts, ka Saeima komisiju izveidoja šā gada 21.jūlijā pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji būs seši mēneši. Komisija izveidota pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
