Intervijā LTV “Rīta panorāmai” Sudraba sacīja, ka “politiskais kartelis nosaka visu, kas valstī notiek, un izdara grozījumus, lai varētu eksistēt”. Karteli viedo tās partijas, kas pašlaik atbalsta šos grozījumus, skaidroja Sudraba.
Viņa pauda, ka iecerētās izmaiņas ir pretrunā Satversmē noteiktajām tiesībām pilsoņiem apvienoties un piedalīties politiskajā procesā. Sudraba sacīja, ka viņas partijas deputāti balsos pret šiem grozījumiem un pieņemšanas gadījumā apstrīdēs šīs normas Satversmes tiesā.
Sudraba noliedza, ka “No sirds Latvijai” iebilst pret šīm normām, jo partijai pietrūktu biedru, lai startētu vēlēšanās. Viņa norādīja, ka formāli piesaistīt biedrus nav problēmas.
Latvijas Reģionu apvienības Mārtiņš Bondars savukārt LTV “Rīta Panorāmai” sacīja, ka ar šiem grozījumiem pie varas esošie “ar visiem spēkiem mēģina saglabāt savas pozīcijas, lai būtu mazāka konkurence politiskajā vidē”.
Tas ir varas saglabāšanas instruments, taču Reģionu apvienība to atbalstīs, jo nebaidās no konkurences. Savukārt, lūgts komentēt Sudrabas ieceri apstrīdēt grozījumus Satversmes tiesā, Bondars sacīja: “Ceru, ka viņai izdosies”.
Bet “Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa LTV “Rīta panorāmai” norādīja, ka likuma grozījumus neiesniedza partiju kartelis, tos Saeima izskata jau divus gadus. Āboltiņa arī sacīja, ka grozījumi var stiprināt partijas, bet “laimes lāčus” šādā veidā novērst nevarēs, to var novērst, izglītojot sabiedrību, lai vēlētāji spētu izvērtēt, vai viņi šiem “laimes lāčiem notic vai ne”.
Jau ziņots, ka priekšlikumu ļaut Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startēt tikai tām partijām, kuru rindās ir vismaz 500 biedru, 2014.gada novembrī izteica iepriekšējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidota eksperta grupa, kas tādā veidā saredzēja iespēju uzlabot Latvijas politiskās sistēmas kvalitāti.
Atbalstu šai iniciatīvai, stājoties amatā, izteica arī pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
23.februārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija atbalstīja šos Saeimas un EP vēlēšanu likumu grozījumus trešajā lasījumā, un to atbalstītāji norāda, ka tādējādi parlamentos nevar iekļūt politikā īslaicīgi vai no atsevišķu finansētāju ļoti atkarīgi politiķi. Turklāt vēlēšanās vairākas partijas var apvienoties vienā apvienībā un veidot vienu sarakstu, kopā sapulcējot vismaz 500 biedru.
Tomēr likumprojekts ir izsaucis asas juristu un politiķu debates, to kritizēja arī konstitucionālo tiesību jurists Egils Levits, kurš norādīja, ka topošās likuma izmaiņas ir pretrunā ar demokrātijas principiem, jo Latvijā tikai partijas var izvirzīt kandidātus vēlēšanās.
