Ar izstādi bijušajā čekas jeb Stūra mājā iecerēts kliedēt vēsturiskos mītus. Vēsturnieku darba rezultātā atklājušās jaunas ziņas par Centrālcietuma traģēdiju. Tagad ir zināmi visu nogalināto vārdi, un vairumam no viņiem ir atrastas arī fotogrāfijas. Daudzās ģimenēs saglabājušies nostāsti par to, kā padomju okupācijas pirmajā gadā esot pazuduši cilvēki un kā radinieki gājuši meklēt šos cilvēkus uz Centrālcietumu. Okupācijas muzeja pārstāve Līga Strazda stāsta, ka šo ģimeņu pārstāvji tagad var atnākt, pārbaudīt faktus un uzzināt par notikušo.
„Tas ir jo īpaši svarīgi, jo šis baisais notikums, tā sakot, Centrālcietuma šausmas, daudzus gadus Latvijas vēsturē un Latvijas sabiedrībā ir bijis tāds ļoti šausmīgiem mītiem apvīts notikums. Ir stāstīts par to, kā cilvēki ir pirms nāves spīdzināti un tad aprakti, un tad atkal ekshumēti. Šobrīd ir noskaidrojusies patiesība, kā tas ir noticis. Tas nav nekas labāks, tas nav nekas jaukāks, bet ir noņemta nost šī mītiskā spīdzināšanas aura. Ir atklājies vienkāršs un šausmīgs noziegums. Šobrīd mēs redzam šo cilvēku personības, un šī izstāde ir veltīta tam, lai atgrieztu šos cilvēkus atpakaļ Latvijas saimē, lai viņi ir ar saviem vārdiem, savām sejām un lai mēs varam viņiem dot pēdējo godu,” saka Strazda.
Tiesu izpildītājs Rihards Krauja, Porcelāna fabrikas ķīmiķis Matvejs Kuzņecovs, students Jānis Kalnbērzs, ārsts Nikolajs Reinis – tie ir tikai daži no čekistu upuriem, kurus 1941. gada jūnija beigās nošāva Centrālcietuma pagalmā un apraka mežā. Līdz šim ziņas par viņiem bija skopas, padziļināta izpēte sākās pirms diviem gadiem.
99 noslepkavotajiem izdevies atrast vārdus un 55 arī sejas. Būtiska nozīme bijusi atrastajiem dokumentiem.
„Pirmais šāds dokuments bija vēl viens nošaujamo saraksts: 1941.gada 28. jūnijā ar Jāņa Vēvera parakstu,” stāsta vēsturniece un izstādes autore Inese Dreimane.
Fotoattēlos upuru vidū cilvēki atpazinuši savus radinieku. Zigfrīds Bergmanis atpazinis savu tēvu Jāni Bergmani, kas bijis armijas lidotājs, bet vēlāk lidotājs izmēģinātājs. „Bija katra nošautā fotogrāfija pēc ekshumācijas un apakšā paraksts, kāpēc viņš nošauts. Tēvam bija rakstīts, ka sastāvējis fašistiskā organizācijā un aģitējis pret komunistiem,” stāsta Bergmanis.
„Padomju okupanti slepkavoja cilvēkus vienkārši tāpat – tikai uz aizdomu pamata. Varbūt nav uzticīgs [PSRS līderim Jodifam] Staļinam, varbūt ka gaida vāciešus,” atgādināja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17.jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam mēdz saukt par “baigo gadu”. Šā gada laikā čeka arestēja vismaz 3745 Latvijas pilsoņus, bet nogalināja 400.
Izstāde būs apskatāma Stūra mājā līdz septembra beigām. Tā papildinās jau esošo ekspozīciju par čekas darbību Latvijā.
