“Manā izpratnē atalgojums var būt lielāks, bet, salīdzinot ar visas sabiedrības dzīves līmeni, nebūtu pamata sūdzēties,” sacīja Stukāns.
Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz izmeklētāju algām – tās neatbilstot veicamajiem darbiem.
Stukāns arī norādīja uz Eiropas Savienības institūciju ekspertu secināto, ka Latvijā “klibo pirmstiesas izmeklēšana”. Viņaprāt, prokuroriem, kas ir augsti kvalificēti juristi, būtu jānāk palīgā izmeklēšanas iestādēm. Tajās esot problēmas ar štatiem nepietiekoša novērtējuma un attieksmes dēļ, sacīja tiesnesis.
KONTEKSTS:
Tieslietu padome lēmusi virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu iecelšanai ģenerālprokurora amatā, par ko gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Tieslietu padomes izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam bija pieteikušies astoņi pretendenti - prokurori Armīns Meisters, Juris Juriss, Jānis Ilsteris, Alēns Mickevičs, Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.
Visi pretendenti bija saņēmuši pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja atzinumu par atbilstību noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.
Šoreiz ģenerālprokurora iecelšana notiek jau pēc jaunajiem noteikumiem. Saskaņā ar Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem ģenerālprokuroru iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma.