Stukāns jau otrajā darba dienā ģenerālprokurora amatā tiksies ar izmeklējošo iestāžu vadību

Par ģenerālprokuroru ievēlētais Juris Stukāns plāno jau otrajā darbadienā pēc stāšanās amatā tikties ar izmeklējošo iestāžu vadību. Viņš iecerējis pilnveidot prokuroru lomu izmeklēšanas procesā.

Stukāns intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja, ka vēlas ar izmeklējošo iestāžu vadību vienoties par sadarbību. Šādu tikšanos viņš plāno jau otrajā darba dienā.

Viņaprāt, izmeklēšanas iestāžu vadītāji ir ieinteresēti saņemt metodisko atbalstu no augsti kvalificētiem prokuroriem.

Kā piemēru viņš minēja nesen publiski izskanējušo informāciju par aplokšņu algu izmaksāšanā  pieķerto uzņēmumu. “Manuprāt, ja tur ir izņemts saraksts, konvertos jau sadalīta nauda, prokurors varētu iesaistīties un pēc nedēļas varētu lietu virzīt uz tiesu. Līdz ar to manā izpratnē tieši šajā aspektā prokuroram pašā sākumā būtu jāsaprot virziens, un lieta ātri virzītos uz tiesu,” sacīja Stukāns.

Viņš arī norādīja, ka pēdējos gados ir izņemtas vai uzlabotas vairākas formālās procedūras, kas paildzināja tiesu procesus. Līdz ar to pašlaik lietu virzība tiesās esot pietiekami ātra.

“Šeit atkal ir prokurora loma. Prokurors ir vienīgais, kurš izlemj, cik daudz un kādus pierādījumus [vajag]. Līdz ar to sanāk – prokurors ir tas, kurš nosaka ilgumu,” sacīja par ģenerālprokuroru ievēlētais ilggadējais tiesnesis.

Viņš arī kritizēja to, ka dažkārt publiskajā telpā redzamas lietas ar skaļiem paziņojumiem, bet tad lieta tiek izmeklēta ilgstoši un pat izbeigta. Tostarp viņš vēlas ar iesaistītajām pusēm pārrunāt Artusa Kaimiņa lietu: “Tas ir viens no jautājumiem, ko es gribēšu uzdot un saņemt atbildes. Jo likums nosaka konkrētus kritērijus, kāpēc bija nepieciešams to darīt. Man līdz šodienai no malas tas nav saprotams.”

Stukāns arī bija kritisks par Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras darbu: “Jautājums  - ko viņi izmeklē un ko viņi dara. Sanāk – ir speciāli prokurori, kuri specializējas šajās lietās, bet rezultātu nav. Vai nu tie prokurori nav kompetenti, vai viņi nesaprot, ko viņi tur dara.”

Viņš solīja izvērtēt šo situāciju, jo neesot saprotama problēma. Stukāna skatījumā šos prokurorus būtu iespējams atbilstoši sagatavot ar viena vai divu mēnešu apmācībām.”

KONTEKSTS:

Jūnija vidū Saeima ģenerālprokurora amatā apstiprināja tiesnesi, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu. Šoreiz ģenerālprokurora iecelšana notika pēc jaunajiem noteikumiem - ģenerālprokuroru iecēla nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki. Stukānu izvēlējās no astoņiem pretendentiem.

Stukāns ģenerālprokurora amatā nomainīs Ēriku Kalnmeieru, kura pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti