De Facto

KNAB ieraksta sarunas par ziedojumiem, Truksnim apsūdzību neceļ

De Facto

De Facto

Stukāns bijušos konkurentus aicinās palīgā uzlabot prokuratūras darbu

Stukāna sāncenši sola sadarboties ar topošo ģenerālprokuroru

Tieslietu padomes izvirzītajam ģenerālprokurora amata kandidātam, tiesnesim Jurim Stukānam sīvākie sāncenši konkursā bija prokurors Juris Juriss un virsprokurors Armīns Meisters. Viņi abi sola Stukānam pozitīva Saeimas balsojuma gadījumā palīdzēt viņam uzlabot prokuratūras darbu un cer ar viņa atbalstu īstenot arī savās koncepcijās pieteiktās idejas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Līdz šim ir sagadījies tā, ka Latvijas ģenerālprokurori ir darbojušies pa desmitgadēm. Jānis Skrastiņš prokuratūrā valdīja deviņdesmitajos, ar Jāni Maizīti sākās tūkstošgade, bet Ērika Kalnmeiera pilnvaru laiks, kas beigsies pēc nepilna mēneša, iezīmēja pēdējos desmit gadus. 

Sākt divdesmitos gadus ģenerālprokurora krēslā šobrīd lielas iespējas ir Rīgas apgabaltiesas tiesnesim Stukānam. Atšķirībā no priekšgājējiem, viņš nenāk no prokuroru vidus un ir arī pirmais, kas amatam tika izraudzīts koleģiālas institūcijas – Tieslietu padomes – rīkotā konkursā. Iepriekš ģenerālprokurora virzīšana bija Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja ziņā, savukārt tagad viņam ir viena balss no piecpadsmit padomē. 

Pēc balsojuma pirmdienas vakarā AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs lielu sajūsmu par rezultātu neizrādīja: “Tā kopējā aina ir visai, manuprāt, vērtīga, un, kā jau es teicu, tika teikts paldies un atzinība visiem. Tā kā šajā gadījumā un šobrīd es tā īpaši izcelt... Nu, jā, matemātiski, protams, soli pa solim četrās kārtās tātad, svītrojot vismazāko punktu skaitu ieguvušos kandidātus, mēs nonācām pie Jura Stukāna.”

Iespējams, tehniskas kļūmes dēļ Tieslietu padomes balsojums pēdējā, ceturtajā kārtā bija redzams publiski: par Stukānu balsoja desmit, bet pret - trīs.

Par pārējām kārtām publiski Bičkovičs atklāja vien to, ka cīņa bija sīva. Taču “de facto” noskaidroja, ka galvenie sāncenši bija Stukāns un Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss (trešajā kārtā rezultāts bija 7 pret 6). Uz goda pjedestāla sacensībā tika arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Tagadējo ģenerālprokuroru Kalnmeieru bieži kritizējušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pēc balsojuma bija acīmredzami gandarīts: “Šī spraigā cīņa bija starp diviem-trim labākajiem no tiem profesionāļiem, kas tika izvēlēti. Visi šie profesionāļi bija ļoti cienījami. Tā kā šajā gadījumā šī spraigā sacīkste bija par vislabāko. Jebkurš no viņiem būtu bijis cienījam kandidāts. (..) Parasti tie labākie tieslietu kandidāti – viņu viedokļi ir ļoti tuvi. Un tie visi saistījās ar to, ka varētu atšķirībā no tā, kā ir pašlaik, veidot efektīvu prokuratūras darbu.”

Tieslietu padomes vairākums nepārprotami nosliecās par labu kandidātiem, kas līdz šim prokuratūrā nav ieņēmuši vadošus amatus. Stukāns, kurš ir Tieslietu padomes loceklis, bet balsošanā un kandidātu vērtēšanu nepiedalījās, par to nav pārsteigts: “Nu, manuprāt, Valsts prezidents deva savu vērtējumu, mums Eiropas institūcijas vairākas, eksperti norādīja uz vērtējumu...

Nu, un vai tad sabiedrība šobrīd ir ļoti apmierināta ar to, kas notiek ar krimināllietām? Manuprāt, ir vajadzīgas pārmaiņas. Un tiesneši un prokurori, kuri mani aicināja apdomāties un kandidēt, arī norādīja, ka ir nepieciešamas pārmaiņas.”

Konkursā otrajā vietā palikušais prokurors Juriss uzsver, ka viņa un Stukāna iesniegtās prokuratūras attīstības koncepcijas bijušas idejiski līdzīgas: “Es izlēmu pieteikties šim konkursam ar mērķi uzlabot un pārveidot, pārskatīt prokuratūras līdzšinējo darbu, uzlabot to. Uzskatīju un arī iepriekš esmu paudis savu uzskatu, ka ir nepieciešamas pārmaiņas prokuratūrā. Arī otrs kandidāts ir definējis tādas pašas nepieciešamības, proti, pēc pārmaiņām. Un faktiski sanāk, ka Tieslietu padomes locekļiem bija jāizvēlas starp šiem, kā jūs minējāt, diviem kandidātiem attiecībā uz pārmaiņu ieviešanu.”

Juriss cer, ka apstiprināšanas gadījumā Stukāns varētu izmantot arī viņa idejas.

Sadarboties ar līdzšinējiem konkurentiem uz amatu sola arī pats Stukāns: “Man ir tādas domas viņus visus iesaistīt viņu pašu rakstīto koncepciju pasākumu realizācijā, jo, manuprāt, mums visiem ir vienots mērķis uzlabot prokuratūras darbu, prestižu un izpildīt likuma prasības. Līdz ar to, ja būs viņiem tiešām patiesa vēlēšanās to darīt, es izmantošu visu viņu potenciālu. (..) Kāpēc man būtu jāizgudro velosipēds, ja tas jau ir izgudrots, uzrakstīts uz papīra, līdz ar to tikai jārealizē?”

Trešajā vietā palikušais virsprokurors Meisters, kurš jau šobrīd pauž gatavību atkal pretendēt uz ģenerālprokurora amatu pēc pieciem gadiem, apliecina, ka savā vīzijā rakstītās ieceres joprojām gribētu īstenot: “Es ļoti ceru, ka šī attīstība un izmaiņas būs. Es esmu pārliecināts arī par to, jo tas ir tīri loģiski. It sevišķi, ja izveidosies šī veiksmīgā sadarbība, mēs varēsim likt visi, kā saka, galvas kopā, idejas kopā un pieiet varbūt ar tādu mūsdienīgāku skatu. Jo mēs esam tomēr cita paaudze, manuprāt, un ir tās idejas, kuras kaut kādu iemeslu dēļ līdz šim nav iedzīvojušās.”

Pēdējās nedēļas ģenerālprokurora amatā vadošais Ēriks Kalnmeiers ir gatavs pēc Saeimas balsojuma ar Stukānu tikties, lai pastāstītu viņam par steidzami darāmajiem darbiem un apgaismotu par grūtībām prokuratūras darbā, kas no malas nav redzamas. Ģenerālprokurora konkursa procedūra nākotnē būtu jāuzlabo, uzskata Kalnmeiers, jo šoreiz lielu lomu nospēlēja prezentācijas prasmes.

“Es nezinu, kas par ko ir balsojis, nav manā rīcībā... Jo slēgtais balsojums, mēs arī nezinām, paši padomes locekļi, kā kurš ir balsojis. Bet nu

es tomēr ar tādu lielu savu iekšējo pārliecību uzskatu, ka Stukāna kungu izvirzīja tiesnešu solidaritātes balsojums. Tātad, nu, tiesneši balsoja par tiesnesi. Bet tas jau nav aizliegts, viss tur ir kārtībā, bet nu...” par balsojumu prāto Kalnmeiers, kurš neko sliktu par Stukānu gan nevarot pateikt.

Izteikti negatīva kritika par ģenerālprokurora amata kandidātu galvenokārt atrodama soctīklos, kur to izplata polittehnologi un anonīmi konti. Piemēram, ka Stukāna kandidatūrai bijusi “specdienestu jumta” aizmugure. Stukāns šādas spekulācijas noraida: “Vai dieviņ, es nekad nebiju saistīts arī ar specdienestiem, es tur vispār nevienu īsti nepazīstu. Es nekad nebiju saistīts ar politiku. Ja kāds kaut ko veido, es nevaru par viņiem atbildēt. Es jums varu zvērēt, ka es pilnīgi esmu neatkarīgs, pilnīgi. Un tā mana neatkarība vai tiešums, ko es citreiz pasaku, varbūt arī rada to neizpratni vai bailes. Jo ietekmēt nav iespējams.”

Visticamāk, Saeimas balsojums par Jura Stukāna apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā notiks nākamnedēļ. Frakciju vadītāju publiskie izteikumi ļauj prognozēt, ka Stukāna apstiprināšana ir visai droša.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti