Studiju virzienu akreditācijā stingrāk vērtēs to kvalitāti

Studiju virzienu akreditācijas vilnis, kā to sauc nozarē, pēdējo reizi notika pirms sešiem gadiem. Toreiz laika trūkuma dēļ vairāki desmiti studiju virzienu noteiktajā termiņā netika akreditēti, un tas radīja galvassāpes gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan augstskolām. Šovasar lielākajai daļai augstskolu beidzas iepriekš noteiktais studiju akreditācijas termiņš, tomēr visām tas pagarināts, jo mainīts arī akreditācijas process. Tas turpmāk notiks pēc grafika, un ieviesti arī stingrāki studiju akreditācijas kritēriji.

Studiju virzienu akreditācijā stingrāk vērtēs to kvalitātiRūdolfs Krieviņš

    Latvijas augstskolās ir aptuveni 200 studiju virzienu, iekļaujot aptuveni 900 studiju programmu, kurās var iegūt dažāda līmeņa augstāko izglītību. Līdz šim visus studiju virzienus akreditētāji – Akadēmiskās izglītības centrs – veica dažos mēnešos. Tas esot bijis sasteigti, un darba ātrumā varot pazust arī izvērtēšanas kvalitāte.

    „Tas būtu tāds ļoti liels apgrūtinājums gan pašām augstskolām, gan mums kā organizētājiem, jo arī ekspertu būtu jāpiesaista ļoti daudz. Un līdz ar to studiju virzienu izretināšana pa gadiem ir diezgan labs solis, kā novērtēt visu programmu kvalitāti,” stāsta Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vadītāja vietniece Jolanta Silka.

    Proti, pašlaik virzieniem akreditācija ir pagarināta un izveidots akreditācijas grafiks. Tas sāksies nākamgad, bet noslēgsies 2023. gadā. Mainīsies arī akreditācijas process. Līdz šim skatīja tikai studiju virzienus, piemēram, “Veselības aprūpe”, bet turpmāk lielāku uzsvaru liks arī uz katra virziena studiju programmas kvalitāti.

    „Tātad akreditācijas procesā tiks doti vērtējumi arī katrai programmai, tai skaitā norādot, vai ir nepieciešami kādi uzlabojumi un tamlīdzīgi. Tātad pilnvērtīgāka informācija par katru studiju programmu tiks nodrošināta,” stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone.

    Tāpat viņa norāda, ka

    turpmāk augstskolas varēs izvēlēties, kas akreditāciju veic.

    Ne tikai pašu aģentūra, bet arī citas, kuras ir iekļautas vienotajā Eiropas akreditāciju reģistrā. „Līdz ar to mēs varam teikt, ka šīs jaunās akreditācijas pilnā mērā tiks veiktas pēc vienotiem Eiropas Savienības standartiem un tie rezultāti būs salīdzināmi ar visu pārējo valstu rezultātiem,” skaidro Jansone.

    Izmaiņas atbalsta arī Latvijas Studentu apvienība, kuras prezidenta Justīne Širina stāsta, ka tas kopumā varētu uzlabot augstākās izglītības programmu kvalitāti.

    Vai tas var nozīmēt arī to, ka dažas programmas stingrākos kritērijus varētu neizturēt? „Pieļauju, ka jā. To gan mēs varēsim redzēt tikai tad, kad pirmās akreditācijas būs notikušas. Jo sistēma vēl adaptējas, tiek gatavoti visādi mazie noteikumi un kārtības. Vēl neviena akreditācija pēc jaunajiem noteikumiem nav bijusi,” stāsta Širina.

    Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā uzsver, ka akreditācija un studiju programmu kvalitātes izvērtēšana tai var dot iespēju labāk

    saprast, kuras programmas ir kvalitatīvākās, un domāt par tām piešķiramo budžeta vietu skaitu.

    „Novērtējums, kas tiek veikts akreditācijas procesā, ir viens no atskaites punktiem, ko mēs turpmāk arī ņemsim vērā. Tātad tās studiju programmas, kas saņēmušas šos augstākos vērtējumus, noteikti varēs pretendēt uz budžeta vietām. Savukārt tur, kur šie rādītāji būs zemāki, mēs būsim piesardzīgāki un kritiskāki,” norāda Jansone.

    Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata, ka jaunie akreditācijas kritēriji liks augstskolām arī pašām kritiskāk paskatīties uz savu darbu. Ja izrādīsies, ka to īstenotās programmas neatbilst šā brīža prasībām, ir iespējams arī tās pārveidot vai lemt par programmu izbeigšanu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti