Studiju programmu akreditāciju atzīst par sasteigtu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Sasteigti un īsā laikā pabeigta studiju virzienu akreditācija. Lai gan pirms gada pētījumā secināts, ka vairāk kā 50 studiju programmas ir nekvalitatīvas, šobrīd pieņemts lēmums neatzīt tikai pārdesmit. Augstskolas un studenti šaubās par to, cik veiksmīgs bijis sasteigtais process, bet atbildīgajai ministrijai tikmēr jādomā, kā un kas akreditēs studijas citus gadus.

Pavasarī augstskolu studiju virzienu akreditāciju veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē izveidot akreditācijas komisija. Tā tik izveidota pēc tam, kad to neuzticēja Augstākās izglītības padomei un arī neizdevās vienoties ar Vācijas akreditācijas aģentūru ASIIN. Akreditācijas komisijas vadītāja Inese Stūre skaidro, ka akreditācija notikusi ārkārtas apstākļos. „Protams, tas nevar būs uzskatāmu par normu, kas piemērojama arī turpmāk,” saka Stūre.

Pirms gada tika publiskots studiju vērtējums, vairāk kā 50 programmas tika novērtētas kā nekvalitatīvas. Tomēr tikai pārdesmit no tām šajā pavasarī nav izturējušas vērtējumu. Stūre skaidro, ka daļa programmu ir slēgtas, citas apvienotas. Citām novērsti arī trūkumi. „Daudzos gadījumos tas ir materiāltehniskās bāzes nostiprināšana, bibliotēkas resursu papildināšana, jaunu laboratoriju izveide, jaunu mācībspēku piesaiste, jaunu starptautisku sadarbības līgumu noslēgšanu. Kopumā akreditācijas komisijas redzēja, ka augstskolas ir centušās un daudz darījušas studiju programmu kvalitātes uzlabošanā,” uzsver Stūre.

Latvijas Studentu apvienības vadītājs Mikus Dubickis pauž šaubas par to, cik kvalitatīvi notikusi studiju akreditācija. Pietiekami nebija izvērtēta pārklāšanās, sadarbība un ilgtspēja. „Augstskolas parasti akreditāciju uztver kā bubuli, ministrija pati organizējot procesu, tik ļoti baidījās no tiesvedības, ka studiju programmas vēl vieglāk izgāja cauri,” pauž Dubickis.

Neakreditētas ir palikušas augstskolu IEHSEBA un RISEBA programmas, tāpat arī augstskolas „Attīstība” vairāki sociālā darba virzieni.

Neakreditēti vairāki studiju virzienu Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolā. Arī Biznesa vadības koledžā. Tās vadītāja Ilze Beļinska uzskata, ka nav bijis pamata neakreditēt programmu tiesību zinātnes. Un akreditāciju nedrīkst veikt citu augstskolu līdzīgu programmu mācību spēki. „Tas ir vairāk jautājums, kas skar mūsu pašapziņu, bet studenti pabeigs, jo mums ir programma akreditēta līdz 2015. gada 31. decembrim, rakstīsim arī vēstuli, ka nepiekrītam šīm lietām,” saka Beļinska.

Dubickis uzsver, ka svarīgi, lai šajā gadījumā necieš studenti, bet katra paša pienākums ir izlasīt līgumu ar augstskolu, lai zinātu, kā jārīkojas, ja kāda no programmām pārtraukta.

Bet Latvijas Lauksaimniecības universitātē slēgtas trīs programmas: sabiedrības pārvalde, zemes ierīcība un komercdarbība. Mācību prorektors Arnis Mugurēvičs skaidro, ka studenti varēs turpināt studijas citās programmās. „Līgumā ir punkts, ja programma zaudē akreditāciju, tad mēs piedāvājām studēt citā programmā. To mēs arī izdarījām, un studenti savu izvēli ir izdarījuši,” skaidro Mugurēvičs.

Arī kopējais augstskolu studiju programmu skaits ir samazinājies no 910 uz 844. Bet pēc šī gada jādomā, kas turpmāk nodrošinās akreditācijas procesu. Dubickis sliecas domāt, ka jāveido sava aģentūra, kas pēc tam var arī pārdot pakalpojumus citām valstīm.

Mugurēvičs vērtē, ka to varētu darīt arī ārvalstu aģentūra, bet tad par to jāmaksā valstij. Ministrija uzskata, vismaz tuvākajos gados nav pamata veidot savu aģentūru, jo būs pārāk maz programmu, kas jāakreditē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti