Stāsti

Variņu pagastā ģimenes mīlulis mēro vairāk nekā 20 kilometru, lai atgrieztos mājās

Stāsti

Profesionālajā izglītībā manāms pirmkursnieku atbirums

Studentiem un pētniekiem varētu atļaut arhīvu fotografēšanu

Studentiem un pētniekiem varētu atļaut arhīvu fotografēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Plāno atvieglot Nacionālā arhīva dokumentu pieejamību zinātniskiem un personīgiem mērķiem, jo patlaban bieži vēstures pētniecības vai studiju darbu kavējot maksa par iespēju fotografēt kādus dokumentus lasītavās.Tuvojoties valsts simtgadei, iedzīvotājiem aktuālāka kļuvusi arī savu dzimtas koku veidošana, kur arī ērti ir nofotografēt kādus dokumentus, nevis pārrakstīt.

Patlaban valdībā virza grozījumus Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumos, kas ļautu fiziskām personām fotografēt publiskus arhīva dokumentus zinātniskiem un personīgiem mērķiem.

Arhīva direktore Māra Sprūdža skaidro, ka lielākoties lasītavās nofotografēt kādus dokumentus nepieciešams studentiem vai ļaudīm, kas veido savu dzimtu kokus.

"Fotografēt ir vajadzība. Piemēram, lasītājs pēc lietas virsraksta redz, ka tas viņam ir vajadzīgs, taču kādas valodas nezināšanas dēļ neprot to izlasīt. Tad viņam vieglāk nofotografēt un parādīt vēlāk to kādam, kas to saturu var iztulkot," saka Sprūdža.

"Tāpat par fotografēšanu līdz šim maksā tie, kas veido ģimenes arhīvu vai dzimtas kokus. Arī novadpētniekiem tas ir vajadzīgs. Ja viņi, piemēram, no tālāka reģiona atbrauc uz Rīgu un ir maz laika, lai šeit varētu pastrādāt, tad dokumentus fotografē, lai darbu turpinātu mājās. Es domāju, ka līdz ar maksas atcelšanu arī arhīva darbiniekiem būs vieglāk strādāt, jo šobrīd apmeklētāji bieži cenšas nofotografēt vajadzīgo dokumentu paslepus," norāda Sprūdža.

Runa ir par dokumentiem, kuriem nav pieejamības vai autortiesību ierobežojumu, kā arī jāievēro fizisko personu datu aizsardzības prasības.

Ja valdība grozījumus atbalstīs, tad apmeklētājiem, kas izmantos iespēju fotografēt dokumentu, arhīva darbinieki atgādina, ka to darīt drīkst tikai bez zibspuldzes, lai ar apgaismojumu nekaitētu materiāliem.

"Šobrīd šis maksas atcelšanas process ļoti ievilcies. Tā problēma kļūst arvien aktuālāka. Cenrādī gan saglabāsies šis izcenojuma punkts, bet tas tiks apmeklētājam piemērots tikai tad, ja cilvēks, piemēram, pats nebūs atradis vajadzīgo dokumentu, bet arhīvam būs jāatlasa un jāizsniedz šie dokumenti, lai viņš varētu tos nofotografēt," stāsta Sprūdža.

Vēsturnieku kongress atcelt maksu par dokumentu fotografēšanu Nacionālajā arhīvā rosināja jau pirms vairākiem gadiem.

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Ēriks Jēkabsons stāsta, ka pētniekiem un studentiem tas bieži sarežģījis un pat krietni ievilcis studiju darbu, dokumentus pārrakstot ar roku.

"Ļoti daudziem šī nauda ir būtiska, un arī studenti vienmēr nevar samaksāt par dokumentu kopijām. Līdz ar to, pārrakstot ar roku, iekavējas viņu studiju, bakalaura un maģistra darbi. Tas rada problēmas ne tikai studijās, bet arī viņu darba vietām, jo studiju darbu rakstīšana prasa vairāk laika. Tā ir bremze vēstures attīstībā un pētniecībā, tas ir arhaisms. Es ceru, ka maksa tiks atcelta vēl šajā akadēmiskajā gadā," strikts ir Jēkabsons.

Ja ministrijās grozījumi būs saskaņojami raiti, tad prognozē, ka bez maksas fotografēt dokumentus Nacionālajā arhīvā apmeklētāji varēs jau martā. Patlaban vēl par arhīva dokumentu fotografēšanu ir jāmaksā. Par šo pakalpojumu arhīvam ienākumi gadā ir ap 15 000 eiro, tiesa, šo summu no valsts nav plānots kompensēt, tāpēc arhīvs zaudējumus aizvietos, nākotnē attīstot kādus jaunus maksas pakalpojumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti