Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes otrā kursa students Oskars šogad bija spiests ņemt studējošā kredītu, lai apmaksātu ikdienas tēriņus studiju laikā. Lai gan Oskaram ir maznodrošinātā statuss, valsts viena pati negalvo par Oskara kredītu, un viņam bija jāmeklē galvotājs radu lokā.
"Manā ģimenē neviens neatbilda vai nu vecumam, vai mēneša ienākumiem. Līdz ar to sākās kaut kādu tālāku radinieku apzvanīšana, apzināšana, un beigu beigās tomēr pēc meklējumiem atradās kāds, kurš varētu būt galvotājs, bet tas aizņēma diezgan ilgu laiku," atzina jaunietis.
Latvijas Studentu apvienība ir nosūtījusi priekšlikumus vairākām ministrijām, rosinot izmaiņas, lai tādiem studentiem kā Oskars kredītam pietiktu tikai ar valsts galvojumu.
"Valstij būtu jābūt vienīgajam galvotājam ne tikai bāreņiem, kā tas ir šobrīd, bet arī pirmās un otrās grupas invalīdiem, kā arī studējošajiem, kam ir trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss, tādējādi veicinot augstākās izglītības pieejamību visiem," stāsta apvienības pārstāve Maira Belova.
Oskars uzsver, ka tas ļautu daudziem studēt gribētājiem neatkarīgi no galvotāja atrašanas lemt par labu augstākās izglītības iegūšanai. "Tas būtu lēmums, kuru varētu pieņemt tikai es, un ar valsts atbalstu es varētu turpināt studēt, jo tas ir tas, ko es šobrīd vēlos darīt. Studēt, pēc tam atrast darbu un strādāt, un atmaksāt savu kredītu," norāda students.
Valdības rīcības plānā līdz nākamā gada beigām ir izvērtēt studentu kredītu sistēmu. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzsver, ka ir atvērta diskusijām. Šobrīd ministrija jau plāno pirmās un otrās grupas invalīdiem turpmāk studenta kredītus dzēst. Tomēr ministrija uzsver, ka augstākās izglītības kreditēšana nevar pilnībā būt valsts funkcija.
Studentu problēmas tikmēr nebeidzas ar galvotāja atrašanu. Kredītiestādes naudu kontā ieskaita vēlu, kad mācību gads jau sācies. Piemēram, Oskars studējošā kredītam pieteicās augusta vidū, taču birokrātiskais process ir garš, un iztikas naudu, aptuveni 170 eiro mēnesī, viņš sāks saņemt tikai no novembra. Oskars atzīst, šie daži mēneši ģimenei ir grūti.
"Vienkārši jāsavelk ciešāk josta, kā tas ir darīts jau vairākas reizes. Tas nebija patīkami, kad es pateicu, ka būs vēl tik ilgi jāgaida, bet cīnāmies, cīnāmies," teica jaunietis.
Kā stāsta Studentu apvienības pārstāve Maira Belova, arī studiju kredītus, ar kuriem segt studiju maksu, bieži izmaksā tad, kad augstskolas jau ir pieprasījušas studentiem samaksāt par semestri. IZM Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Andis Geižāns to sauc par problēmu sistēmā.
"Šobrīd studentiem tā problēma ir tāda, ka līdzko viņi 1.septembrī tiek imatrikulēti, viņiem jau, protams, uzreiz ir jāmaksā studiju maksa pēc līguma. Ir augstskolas, kuras pieiet ļoti elastīgi šim jautājumam, un šo studiju maksu prasa tikai līdz 15. datumiem vai mēneša beigās, bet ir augstskolas, it īpaši privātās, kuras principiāli saka, maksājiet man no 1.septembra, līdzko esat imatrikulēti," stāsta Geižāns .
Geižāns norāda, ka problēmu vajadzētu risināt, visām pusēm sanākot kopā, lai izlemtu, kā students kredītu var saņemt ātrāk. Tikmēr Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzina, ka pagaidām studenti par problēmām ar kredītiem neesot sūdzējušies, taču Rektoru padome ir gatava arī augstskolu vidū diskutēt, kā palīdzēt studentiem.
