Skanot studentu himnai "Gaudeamus" un piedaloties ap 100 studentiem no teju visām valsts augstskolām un arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, atklāts Studentu apvienības kongress. Tā galvenais darba kārtības jautājums – augstskolu pārvaldības reforma un no tās izrietošās sekas.
"Šī reforma ir kontroversiāla un grūta.
Patlaban šis modelis ir redzams tādās vispārējās aprisēs un diskusija turpināsies par attiecīgajām detaļām. Tur ir ļoti svarīga tieši studentu balss, Latvijas Studentu apvienības balss, kura arī ir dzirdama," sacīja Levits.
Jau stāstīts, ka 54 augstskolas skars vērienīgas pārmaiņas. Universitāšu statusā varēs pastāvēt tikai lielākās un labākās, bet augstskolu statusā – tās, kurās mācīsies vismaz 1000 studentu un tās spēs sevi pierādīt.
"Es domāju, ka tas arī ir ļoti nepareizi, jo, piemēram, Vidzemes Augstskolu arī visdrīzāk slēgtu, ja būtu tas noteikums, ka nedrīkst būt zem 1000 studentiem. Tas nenozīmē, ka tā ir slikta izglītības iestāde. Vienkārši cilvēkiem būs mazākas iespējas izvēlēties, kur mācīties," sprieda Vidzemes Augstskolas programmas “Biznesa vadība” studente Undīne Helēna Bernsone.
Satraukušies arī dažādu nišu augstskolu studenti. Arī topošie sporta pedagogi.
"Kad mēs iestājāmies, pirmajā kursā mēs bijām kādi 130 studenti apmēram, bet ar katru gadu ir atbirums, ar katru rotāciju atbirst kaut kādi studenti. Tā kā no sākuma mēs esam kuplā skaitā, bet tie, kas reāli absolvē, ir krietni mazāks skaits. (..) Šobrīd mēs esam 60, tā kā pusīte jau ir atkritusi," sacīja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas programmas "Fitness" studente Rolanda.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan solījusi – ja augstskola strādās kvalitatīvi, arī pie mazāka studentu skaita reorganizācija tai nedraudēšot.
Tomēr par atsevišķu augstskolu apvienošanu aizvien ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Lielās augstskolas tikmēr bažījas, ka līdz ar reformu varētu zaudēt daļu savas neatkarības.
"Latvijas Universitāti vairāk ietekmēs tieši pārvaldības modeļa maiņa. Augstskolu padomju izveidošana ietekmēs Latvijas Universitāti vairāk. Šobrīd pārvalde notiek labi. Protams, ir vajadzīgas izmaiņas, vienmēr vajag augt, bet es neteiktu, ka veids, kā šobrīd tiek mēģināts ieviest šīs izmaiņas, šobrīd ir pats labākais," teica Latvijas Universitātes programmas "Fizika" students Andis Poļaks.
"Mēs vienmēr varam atcerēties Raiņa slaveno citātu par pārmaiņām. Un ir vienkārši jādara un jāstāsta, lai ieguvēji ir tieši studenti, jo tie veido vislielāko universitātes daļu," piebilda Rīgas Tehniskās universitātes programmas “Būvniecība” students Mārtiņš Arājs.
Valdība jauno pārvaldības modeli jau atbalstījusi, uzskatot, ka šī reforma veicinās izcilību un caurskatāmību augstākās izglītības jomā.
