Panorāma

Sola pilnveidot "Sadales tīkls" tarifu mehānismu

Panorāma

Britu ģenerālis: mūsu uzdevums – sniegt pārliecību

Studenti plāno protestēt pret budžeta vietu samazināšanu

Studenti plāno protestēt pret budžeta vietu samazināšanu augstskolās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Gadījumā, ja augstākajai izglītībai tomēr netiks piešķirts papildus finansējums valsts apmaksāto studiju vietu saglabāšanai esošajā apmērā, Latvijas Studentu apvienība (LSA) rīkos protesta akcijas. Šāds lēmums sestdien, 22.oktobrī, pieņemts LSA domes sēdē.

Latvijas augstskolās un koledžās šobrīd ir vairāk nekā 21 440 valsts apmaksātu budžeta vietu. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro – naudas daudzums nemainīsies, bet tas tikšot sadalīts uz mazāku studentu skaitu. Savukārt augstskolas no ietaupītās naudas varētu finansēt atlikušās budžeta vietas, iecerējusi ministrija.

Augstskolu rektori gan nesteidz apgalvot, ka tas tā notiks, jo vēl nav pilnīgas skaidrības par šo ieceri. Viņi kritizē ministrijas lēmumu pieņemšanas stilu.

"Mums ir ļoti skumji, ka Izglītības ministrija nepārrunā ar augstskolām šo un līdzīgus jautājumus. Mēs par šo gaidāmo samazinājumu uzzinājām no publiskā telpā pieejamas informācijas – no budžeta likuma paskaidrojuma raksta, kur tas ir aprakstīts," teica Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.

LSA uzskata – tieši budžeta vietu daudzums no studenta viedokļa ir svarīgākais. Jo mazāk budžeta vietu – jo mazāka izglītības pieejamība.

"Samazinot valsts finansētās studiju vietas, samazinātos arī valsts budžeta stipendiju fonds, kas principā arī ir nepieņemams, ņemot vērā, ka mums Latvijā ir salīdzinoši mazs sociālais atbalsts studējošajiem. Un augstākās izglītības pieejamības jautājumi ir bijuši problēmjautājumi vairākus gadus, kuri nav atrisināti un mums augstākā izglītība nav pieejama ikvienam, kas vēlas studēt," teica LSA prezidente Maira Belova.

Ja valsts budžeta pieņemšanas laikā netiks lemts par papildu finansējumu vai atteikšanos no ieceres, studenti protestēs.

"Pareizi dara! Jo, ja students neprotestē pret to, kas viņam liedz pieeju izglītībai, izglītības kvalitāti, tad viņam vispār nav jāstudē," šādi uz brīdinājumu reaģē izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").

Viņš norāda – nākamajos trīs gados augstākajai izglītībai kopumā papildus novirzīs nepilnus 10 miljonus eiro, bet šobrīd tiek meklēta labākā forma, kā naudu augstskolām sadalīt. To varētu darīt trīs dažādos veidos, no kuriem viens ir – jaunu budžeta vietu radīšana.

"Visticamāk, ka būs komplekss risinājums, jo mēs mēģināsim likt iekšā visās šajās pozīcijās vai izstrādāt grafiku, kurā gadā kura pozīcija tiek pieaudzēta," teica ministrs.

Tātad tuvākajos gados valsts apmaksātu budžeta vietu skaits varētu atkal augt, taču – kad un par cik, šobrīd nav zināms.

Jau ziņots, ka IZM tuvāko trīs gadu laikā iecerējusi samazināt valsts finansētās budžeta vietas augstskolās par gandrīz 5500. Ietaupīto naudu plānots novirzīt akadēmiskā personāla atalgojumam, kas nepieciešams, īstenojot pedagogu atalgojuma reformu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti