Studenti: Iesaistīšanos «Erasmus» programmā kavē priekšmetu saskaņošana un finanses

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā studenti sestdien pulcējās Nākotnes studiju forumā, lai pārrunātu izaicinājumus un tendences augstākajā izglītībā Latvijā. Diskusiju rīko Latvijas Studentu apvienība, un tajā ir dalībnieki no visām augstskolām.

Studenti un augstākās izglītības eksperti šodien forumā spriež par augstākās izglītības nākotnes izaicinājumiem, tostarp starptautisko zināšanu apmaiņas nozīmi. Studentu aptaujā secināts, ka Latvijas augstskolu studentu vidū ārzemju apmaiņas programma nav pieprasīta galvenokārt finansiālu apstākļu dēļ. Ekspertu ieskatā bez Erasmus programmas attīstības, Latvijā arvien jāveicina vieslektoru piesaiste, kas arī ir starptautiskas izglītības avots.

Studentu forumā vienā no diskusijām aktualizēti jautājumi, kas saistīti ar starptautisko izglītību. Studentu apvienības pārstāve Marta Megne informēja, ka Eiropā ir mērķis līdz 2020.gadam studentu mobilitātē sasniegt 20% rādītāju. Pašlaik šis rādītājs Eiropā ir krietni zemāks - tikai 2,5%.

Latvijas augstskolu studentu vidū veiktajā aptaujā par galvenajiem cēloņiem, kādēļ viņi nebrauc "Erasmus" piedāvātajās studiju apmaiņas programmās, nosauca mācību priekšmetu saskaņošanu pirms un pēc aizbraukšanas. Tas ir jautājums arī par pasniedzēju elastību priekšmetu saskaņošanā. 

Studentu apvienības pārstāve Marta Megne par aptauju "Erasmus" programmas izvērtēšanai
00:00 / 00:44
Lejuplādēt

Tāpat studentu aptauja liecinot, ka apmaiņas programmu daļa studējošo neuztver kā kvalitatīvu izglītības veidu, bet gan vairāk uz to raugās kā uz izklaidi. Arī Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis apstiprina, ka patlaban lielāka ir no ārvalstīm iebraucošo studentu plūsma, nevis latviešu studentu mobilitāte. Arī viņa ieskatā galvenokārt vietējie studenti apmaiņas programmu izmanto kūtrāk tieši sociālekonomisko apstākļu dēļ. Tādēļ vienlaikus Latvijā arvien jāstiprina starptautisko zināšanu iepludināšana ar mācībspēku piesaisti.

Ārvalstu apmaiņas programmu studentiem Jauno zinātnieku apvienības vadītāja Ieva Krūmiņa vērtē kā vienu no pirmajiem starptautiskas pieredzes ķēdes posmiem. Zinātnes jomā starptautiskas izglītības dimensija ir īpaši būtiska un arī disertāciju izstrādē nepieciešama studiju attīstība.

Arī ikdienas izdevumiem piešķirtās stipendijas "Erasmus" programmās esot nepietiekamas, tādēļ braukšanai būtisks ir arī finanšu aspekts.

Latvijas Studentu apvienības rīkotajā forumā pārrunāti arī tādi jautājumi kā zinātnes loma augstākajā izglītībā, kompetencēs balstīta izglītība, kā arī mācību kvalitātes nodrošināšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti