Studējošo skaits Latvijas augstskolās – par 1,1% mazāks nekā pirms gada

2020./2021. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 78 500 studentu, kas ir par 1,1% mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēc būtiska kāpuma iepriekšējā gadā samazinājies arī uzņemto studentu skaits.

2020./2021. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28 700 studentu, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš. 51,6% studentu uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 24,8% – maģistra, 21,7% – koledžas, savukārt 1,9% – doktora līmeņa programmās. Nemainīgi jauno studentu vidū vairāk ir sievietes – 16 300 jeb 56,7% no kopējā uzņemto skaita.

Vairāk nekā puse uzņemto studentu (56,1%) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43,9% – par valsts budžeta līdzekļiem.

CSP atzīmēja, ka šajā akadēmiskajā gadā vērojama mobilo studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Latvijas, skaita samazināšanās, kam pēdējos gadus bija tendence ievērojami pieaugt. Pirmo reizi būtisks samazinājums vērojams tieši uzņemto mobilo studentu skaitā – šogad studijas uzsāka 3 700 jeb par 26,6% mazāk nekā pirms gada.

Šobrīd Latvijā studē 10 000 mobilo studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pērn, taču gandrīz divreiz vairāk nekā 2014. gadā, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem. Lielākā daļa mobilo studentu (71,8%) iepriekšējo izglītību ir ieguvuši valstīs ārpus Eiropas Savienības, turklāt 7 no 10 mobilajiem studentiem ir vīrieši. Vairāk nekā pusi (56,7%) no kopējā mobilo studentu skaita veido studenti, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. No visiem studentiem, kas iepriekšējo izglītību ieguvuši Vācijā, vairāk nekā puse (56,6%) ir sieviešu, savukārt Indijā un Uzbekistānā iepriekš studējuši pārsvarā vīrieši (attiecīgi 84,2% un 81,1%). Visvairāk mobilo studentu – 2400 – studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).

Līdzīgi kā iepriekšējos gados vairāk nekā trešdaļa jeb 10 200 pirmkursnieku izvēlējās apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, taču kopumā pēdējo 10 gadu laikā šim īpatsvaram ir tendence nedaudz samazināties.  Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās tika uzņemti 4500 studentu jeb 15,7% no kopējā skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā – 4200 jeb 14,7%.  Šogad vislielākais uzņemto studentu kāpums bija vērojams izglītības studiju programmās – tās izvēlējās apgūt 1800 studējošo (6,1%), kas ir par 154 studentiem vairāk nekā pērn.

Kopš 2017. gada izglītības iestāžu skaits saglabājies nemainīgs – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs (29 augstskolās un 25 koledžās). Trīs lielākajās Latvijas universitātēs – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un RSU – studē teju puse (49,4%) no kopējā studentu skaita.  Kopumā 17 izglītības iestādēs studējošo skaits pārsniedz 1000, savukārt 13 izglītības iestādēs (galvenokārt – koledžās) studējošo skaits ir mazāks par 200.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (78,5 tūkstoši) ir samazinājies par gandrīz tūkstoti, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 4400 jeb 5,3%. Koledžas līmeņa programmās studē 14 100, bakalaura – 44 200, maģistra – 18 200, savukārt doktora līmeņa programmās – 2000 studentu.

Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 26 500 jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā – 11 900 jeb 15,2%.

Studējošo skaita kāpums vērojams veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras šajā gadā apgūst 13 200 (16,8%) studentu jeb par 11,4% vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Vienlaikus par 4,1% pieaudzis studējošo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, kuras apgūst 7600 jeb 9,6%.

2020./2021. akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas piedāvā 20 augstākās izglītības iestādes. Tajās patlaban studē 2039 doktoranti, no kuriem trešdaļa (32,9%) sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā, savukārt gandrīz 20 % studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

2020. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14 500 studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 2,2% mazāk. Vairāk nekā trešdaļa (36,4%) jeb 5300 ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās un 19,1% jeb 2800 – veselības aprūpē un sociālajā labklājībā.

Kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt