Saeimā virza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz studējošo un absolventu reģistra izveidi.
Vienotā datu sistēmā plānots apkopot ziņas par studējošajiem, kas iestājušies no jauna, studē patlaban un ir pabeiguši studiju programmas.
Tāpat plānots vienuviet apkopot datus par absolventiem, viņu nodarbinātību un tendencēm attiecībā uz ienākumiem.
“Šo informāciju mēs izmantosim kā politikas veidošanas instrumentu. Proti, skatoties, kā efektīvāk plānot budžeta vietas augstākajā izglītībā, vērtējot arī to, vai attiecīgo programmu absolventi tiešām strādā nozarē un kādas ir ienākumu tendences. Tāpat pašiem studentiem un augstskolām šie dati ļaus saprast, kādas ir studiju programmas, vai tās dod gaidāmo rezultātu, vai studējošiem pēc tam ir perspektīvas darba tirgū, vai atalgojums ir adekvāts iegūtajai kvalifikācijai,” skaidro IZM pārstāve Laura Treimane.
Ministrijas skatījumā no šādas sistēmas iegūtu visas puses un arī sabiedrība varēšot redzēt, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā ir jēgpilni. Virtuālajā platformā plānots apvienot informāciju no Augstskolām par studējošajiem, bet par nodarbinātību datu apmaiņa notiks ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Nodarbinātības valsts aģentūru.
“Tā būs statistiska, nepersonificēta informācija par noteiktās absolventu grupas nodarbinātības tendencēm. Piemēram, kāds ir vidējais ienākumu līmenis, kādās nozarēs strādā, amatu kategorijas. Konceptuāli ar VID jau vienojāmies par parametriem, kurus reģistrā iekļaut, taču sīkāk tas tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos,” skaidro Treimane.
Taču Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts norāda, ka
likumprojektā šobrīd ir daudz nesaprotamu aspektu, un jau šobrīd zināms, ka dati nebūs pilnībā objektīvi.
Tāpēc augstskolu vadītājiem ir daudz neatbildētu jautājumu par to, kur datus ministrija izmantos un cik pamatoti tie būs: “Būtiskākais jautājums ir par studentiem, kas turpina studijas vai strādā pēc absolvēšanas ārvalstīs. Ja mūsu augstskolas absolvents strādā vai mācās ārzemēs, tad viņš VID reģistros būs apaļa nullīte, proti, neuzrādīsies. Tā nebūs lielākā absolventu grupa, bet tāda daļa būs. Līdz ar to jautājums, vai mēs varam izmantot šos datus apriori, zinot, ka tas reģistrs būs nepilnīgs.
Reģistrs kā tāds pilnīgi noteikti ir izmantojams absolventu datu monitorēšanā, bet tas nedrīkst būt vienīgais instruments.
Jābūt vēl kādām augstskolu vai valsts veiktām aptaujām, kas iekļaujas šajā absolventu gaitu monitoringa sistēmā.”
Bernāts vēl papildināja, ka tāpat ir neskaidrības privātpersonu datu aizsardzībā - kādā līmenī būs datu anonimitāte un vai privātpersonām būs piekļuve reģistrētajai informācijai par sevi un arī iespēja, piemēram, atteikties no uzskaites par sevi.
Savukārt Latvijas Studentu apvienība reģistra ieviešanu konceptuāli atbalsta, taču arī apliecina – ir daudz neskaidrību gan par tehniskajiem risinājumiem, gan par izmaksām, gan arī datu izmantošanas mērķiem, saka apvienības prezidente Maira Belova.
Aizvadītajā nedēļā Saeimas Budžeta komisijas deputāti lēma grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā otrajam un galējam lasījumam. Tehniskais reģistra risinājums gan vēl tikai tapšot. Izglītības ministrijai līdz nākamā gada sākumam jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi reģistra izveidei.
