4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Kāpēc tik apgrūtinoša kļuvusi personu apliecinošu dokumentu noformēšana un saņemšana?

Kāpēc ne visi pašvaldību sociālie darbnieki šogad saņem no valsts pienākošos piemaksu?

Studējošajiem sociālajiem darbiniekiem papildu finansējums iet secen

Valsts piešķīrusi mērķdotācijas, lai atbalstītu sociālā darbinieka profesiju. Taču darbinieki, kuri vēl studē un kuru iepriekšējā izglītība nav iegūta sociālā darba nozarē, piemaksas saņemt nevar, jo neatbilst nosacījumam, ka jābūt iegūtai sociālā darbinieka kvalifikācijai.

Ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu "4. studija" sazinājās Santa, kura patlaban studē, lai iegūtu maģistra grādu kā sociālā darba speciāliste, taču bakalaura grāds viņai ir citā jomā.

"Strādāt es drīkstu, saņemt valstī noteikto sociālā darbinieka algu es drīkstu. Kas diemžēl ir diezgan zema. Bet pilnvērtīgu piemaksu saņemt es nedrīkstu, jo es studēju," stāstīja sociālā darbiniece.  

Labklājības ministrijā skaidro – pēc likuma par sociālo darbinieku drīkst strādāt tikai personas, kas ieguvušas 2. līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā. Ja patlaban tiek studēts maģistrantūrā – tas neskaitās.

Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska norādīja: "Minētajā gadījumā, ja personas strādā un veic sociālo darbu bez izglītības, tas ir principā pretlikumīgi. Man jāsaka, ka tur ir pārkāpts likums, maldināts darbinieks, ka bez atbilstošas izglītības ir tiesības veikt sociālo darbu."  

Maz ticams, ka Labklājības ministrijā nezina, ka darbinieku trūkuma dēļ pašvaldību sociālie dienesti ir spiesti pieņemt darbā cilvēkus, kuri vēl tikai iegūst sociālā darbinieka izglītību. Pēc ministrijas rīcībā esošajiem datiem, 7–8% sociālo darbinieku studē. Viens no galvenajiem iemesliem sociālo darbinieku deficītam – zemais atalgojums. Lai arī strādātāju trūkst, oficiāli augstskolu beidzēju, kuriem ir sociālā darbinieka diploms, esot gana.

"Sadarbībā ar Izglītības ministriju un augstskolām, kur sagatavo sociālā darba speciālistus, strādājam, lai maksimāli šis budžeta vietu skaits, kas ir no valsts budžeta, tiktu palielināts," teica Skrodele–Dubrovska.

Rīgas Sociālajā dienestā 27 darbinieki nekvalificējas mērķdotācijas saņemšanai, jo vēl studē. Otrās Latvijas lielākās pilsētas – Daugavpils – Sociālajā dienestā augstskolas izglītību šajā specialitātē pašlaik iegūst pieci darbinieki, kuriem mērķdotācija iet "gar degunu". Latgales reģionā izpildīt likumā paredzēto normu, pieņemt darbā sociālos darbiniekus tikai ar atbilstošu profesionālo augstāko izglītību, traucē ļoti būtisks faktors – sociālā darba programma Daugavpilī ir apgūstama tikai Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.

"Un tā ir maksas programma. Par to jāmaksā, ja nemaldos, vairāk nekā 100 eiro mēnesī. Ne katrs var atļauties studēt par maksu. Agrāk, kādus desmit gadus atpakaļ, šī programma bija Daugavpils universitātē," skaidroja Daugavpils Sociālā dienesta vadītājas vietniece Rimma Vavilova.

Turklāt sociālā darbinieka profesijai ir kāda ļoti specifiska iezīme – to neizvēlas uzreiz pēc 12. klases pabeigšanas, jo ir svarīga izpratne par šo darbu.

"Mums nav tādu darbinieku, kuri tieši, pabeidzot skolu, izstudē sociālo darbu un strādā par sociālo darbinieku,"uzsvēra Vavilova.

Tas nozīmē, ka lielākajai daļai sociālo darbinieku, kuri reizē gan strādā, gan mācās, ir ne tikai darbā vajadzīgā dzīves pieredze, bet arī ģimene un bērni, kas jāuztur. Līdz ar to papildu finansiāls atbalsts no valsts būtu divtik nepieciešams. Ja ne profesionālā, tad citas jomas augstākā izglītība ir visiem sociālo dienestu darbiniekiem, tādēļ nevar uzskatīt, ka šo darbu veic cilvēki, kā mēdz sacīt – "no ielas".

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa") atzina, ka nav godīgi, ja darbiniekus, kuri ir pusceļā uz augstāko profesionālo sociālā darba speciālista izglītību, atstāj bez valsts piemaksām, tāpēc viņš pēc "4. studijas" izrādītās intereses sazinājies ar Labklājības ministriju.

Deputāts piekrīt Daugavpils Sociālā dienesta vadītājas vietnieces teiktajam, ka sociālajā darbā dzīves pieredze spēlē noteicošo lomu.

"Jo tu ilgāk strādā šajā dienestā, tad pieredze pieaug vairāk ne no zināšanām, bet no komunikācijas ar cilvēkiem. Es uzrakstīju oficiālu pieprasījumu ministram, lai viņš paskatās uz šo problēmu no pašvaldības valstiskā skatījumā, tāpēc, ka mēs šos cilvēkus nevaram pazaudēt, kur jau ieguldīts ļoti daudz," pauda Klementjevs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt